Ievads
Mūsdienās ikvienas valsts centrālā makroekonomikas problēma ir bezdarbs. Lai ar to cīnītos, ikviena valsts veido pasākumus tā samazināšanai un nodarbinātības līmeņa paaugstināšanai. Arī Latvijā, pārejot uz jauno tirgus ekonomiku, strauji pieauga strukturālā bezdarba līmenis, kad zemi izglītotā darbaspēka kvalifikācija neatbilda jaunajām tirgus prasībām. Līdz ar to valdībai bija nepieciešams izveidot nodarbinātības politiku, kas veicinātu Latvijas darbaspēka attīstību un paaugstinātu tā konkurētspēju darba tirgū.
Šobrīd ekonomikas politika ir virzīta uz nodarbinātības paaugstināšanu iedzīvotāju vidū, kas dotu tiem iespēju strādāt un gūt ienākumus savu fizisko un garīgo vajadzību apmierināšanai. Maksimālais mērķis ekonomikas politikas ietvaros ir pilnīgas nodarbinātības sasniegšana. Lai tādu panāktu, katrai valstij ir jāveido sava nodarbinātības politika, balstoties uz dažādiem pētījumiem par darba tirgus raksturīgākajām problēmām.
Latvijā nodarbinātības jautājumi tiek risināti balstoties uz uzņēmējdarbības attīstību, konkurētspējas pilnveidošanu, jaunu darba vietu radīšanu, aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanu – profesionālā apmācība vai pārkvalifikācija, algotie pagaidu sabiedriskie darbi, pasākumi konkurētspējas paaugstināšanai, pasākumi noteiktām personu grupām, ESF projektu realizēšana, profesionālā orientācija un konsultēšana.
Nosakot Latvijas nodarbinātības politikas mērķus tuvākajai nākotnei, jāņem vērā arī Eiropas Savienības nodarbinātības politikas mērķi. Latvija 2004.gada 1.maijā iestājoties Eiropas Savienībā, apņēmās ievērot savas saistības arī nodarbinātības jomā. Saskaņā ar ES dalībvalstu pieredzi, Latvijā tiks realizēti dažādi pasākumi, kas tiks īstenoti ilgākā laika posmā. Bezdarba samazināšanas jomā un nodarbinātības pasākumu īstenošanā tiks pievērsta liela uzmanība nodarbināto iedzīvotāju profesionālās apmācības pielāgošanai darba tirgus prasībām, darba tirgus aktīvo pasākumu loka un efektivitātes attīstīšanai, ekonomiskā politikas pasākumu īstenošanai, kas nodrošinās perspektīvā jaunu darba vietu rašanos.
Darba mērķis: izpētot un izanalizējot darbaspēka tirgu un nodarbinātības politiku Latvijā no 2000.-2008.gadam, sniegt priekšlikumus nodarbinātības līmeņa paaugstināšanai.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, tika noteikti sekojoši darba uzdevumi:
1. Atrast un izpētīt literatūru par darbaspēka tirgu un nodarbinātības politiku;
2. Izpētīt nodarbinātības tendences Latvijā;
3. Izanalizēt bezdarba līmeni Latvijā no 2000.-2008.gadam;
4. Izpētīt valsts nodarbinātības politiku;
5. Veikt analīzi par nodarbinātības veicināšanas pasākumiem 2002.-2007.gadā;
6. Raksturot nodarbinātības attīstības tendences 2008.-2009.gadā;
7. Izteikt secinājumus un sniegt priekšlikumus nodarbinātības līmeņa paaugstināšanai.
Latvijas darbaspēka tirgus un nodarbinātības politikas pētīšanai tika izmantotas ekonomiskās literatūras pētīšanas un statistiskā metode, uz kurām balstoties autors izdarīja secinājumus par darbā izvirzīto mērķi.
Latvijas darbaspēka tirgus un nodarbinātības politikas analīzei autors pamatā izmantoja makroekonomikas teorētisko literatūru, LR Labklājības Ministrijas pētījumus par darba tirgu, kā arī LR Ekonomikas Ministrijas ziņojumus par tautsaimniecības attīstību, Centrālās Statistikas biroja statistikas datus, Nodarbinātības Valsts aģentūras datu bāzi un publikācijas presē.
Darbā iekļauti 4 attēli un 8 tabulas, lai uzskatāmāk parādītu nodarbinātības un bezdarba tendences Latvijā.
Darba ietvaros tika veikta aptauja strādājošajiem – kopā 50 respondenti, un aptauja bezdarbniekiem – 50 respondenti. Aptaujas rezultāti tika izmantoti nodarbinātības un bezdarba analīzes veikšanai un ar tiem ir iespējams iepazīties pielikumā. Aptaujas tika veiktas izmantojot interneta resursus – http://www.visidati.lv.
…
