Tiesību nozare, kas regulē darbinieku un darba devēju attiecības, ir darba tiesības. Darba tiesības ir normatīvo aktu kopums, kas nosaka minimālās prasības darba tiesisko attiecību jomā.
Darba likuma 3.-5.pantā ir dotas definīcijas vārdiem “darbinieks”, “darba devējs”, “uzņēmums” .Darbinieks ir fiziska persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgtu darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā. Savukārt, “darba devējs” ir fiziskā vai juridiskā persona vai arī tiesībspējīga personālsabiedrība, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku. Uzņēmums šā likuma izpratnē ir jebkura organizatoriska vienība, kurā darba devējs nodarbina savus darbiniekus. Ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs – maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.
Studiju darba tēmas aktualitāte ir darba attiecības starp darba devēju un darbinieku. Darbs viennozīmīgi ir saistīts ar materiālajām vērtībām, līdz ar to var rasties problēmas, kas izriet no darbinieku materiālās atbildības un zaudējumu atlīdzināšanas no darba samaksas.
Darba mērķis – izpētīt darbinieku civiltiesisko atbildību darba tiesiskajās attiecībās.
Darba uzdevums:
1.Izpētīt darba tiesību tiesisko regulējumu un pamatprincipus, to vēsturisko attīstību;
2.Analizēt tiesību avotus un to hierarhiju darba tiesiskajās attiecībās;
3.Izpētīt saistību, kas rodas slēdzot darba līgumu ar tā pielikumiem, no kā arī rodas darbinieku materiālā atbildība, noskaidrot, vai tā ir arī civiltiesiskā atbildība;
4.Izpētīt ieturējumu apmēru saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Latvijas Republikā, salīdzinot ar iepriekš spēkā bijušajiem normatīvajiem aktiem;
5.Analizēt, kādā veidā uzņēmumos praktiski sakārtot jautājumu par darbinieku materiālo atbildību un no tā tālāk izrietošo problēmu – ieturājumiem no darba samaksas;
6.Noskaidrot atļaujamo ieturējumu apmēru, ieturējumu izdarīšanas secību.
Darbā tiek pielietotas vairākas zinātniskās metodes – sistēmiskā metode, lai problēmu skatītu kontekstā ar starptautiskajām tiesību normām un kopīgajā tiesību sistēmā, vēsturiskā metode, gan laika ziņā ne tik senā pagātnē, kā arī gramatiskā metode.
Darbā tiek izmantota gan publicētā literatūra, gan normatīvie akti, kā arī tiesu prakse un interneta resursi.
Ņemot vērā, ka darba tiesiskās attiecības tiek dibinātas, pamatojoties uz Darba Likuma normām, studiju darba pamatā tiek pētītas Darba Likuma normas saistībā ar Civillikuma normām.…
