Līdz šim sīpoli ir bijuši otrie pēc tomātiem starp visvairāk importētajiem dārzeņiem. 2002.gadā Latvijā saimniecībās izaudzēto sīpolu kopraža pieauga divkārtsalīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, turpretī sīpolu imports samazinājās.
Galvenais trūkums sīpolu audzēšanā Latvijā ir zemā ražība. Pat 2002.gadā, kad bija vislabākais gads sīpolu audzēšanā ražība bija 8,69 tha-1, kas ir sešas reizes zemāka nekā Holandē un pat trīs reizes mazāka nekā Polijā. Pagājušā gada pavasarī lielākās dārzeņu saimniecības palielināja savas sīpolu platības 1,5 – 2 reizes, tomēr kopējās sīpolu platības bija mazākas nekā 2002.gadā. Vairāk nekā puse platības sīpolus Latvijā audzē, izstādot sīksīpoliņus, bet kopējais sīksīpoliņu ievedums samazinājās par 27%, jo Austrumeiropā sausuma dēļ bija dārzeņu, arī sīkssīpoliņu neraža. Pieauga arī sīpolu sēklas cenas, kas saistītas ar eiro kursa pieaugumu.
2002., 2003.gada sezonā bija labas sīpolu cenas. Ļoti izdevīga ir sīpolu glabāšana līdz aprīlim maijam, kad pārdošanas cena pieaug gandrīz divkārt salīdzinājumā ar rudens cenu. Turklāt tabulā 4. lpp. Var redzēt, ka visu laiku vietējo sīpolu ražotāju cena bija par 19-45% augstāka nekā importa sīpolu cena uz robežas. Tas liecina, ka Latvijas tirgū labāks noiets ir vietējam produktam un sīpoli nav izņēmums.
Sīpolu audzēšana Latvijā joprojām ir perspektīva, jo, neskatoties uz audzēšanas apjoma pieauguma pēdējos gados un ievērojamu importa samazinājumu, vairāk nekā trešdaļu patēriņa tomēr ievedam no ārzemēm. Turklāt iespējams arī eksports. Jāņem vērā, ka mūsu tuvākais kaimiņš, Krievija, sīpolus iepērk lielos daudzumos (pērn ap 300000 t sīpolu). Tikai no Holandes vien ziemā Krievijā ieveda 10000 – 12000 t sīpolu nedēļā. Bet Latvija ir daudz tuvāk par Holandi. Tomēr jāņem vērā, ka mūsu sīpolu eksporta cena sākumā var būt pat nedaudz zemāka nekā Holandei, jo pircējs nebūs pārliecināts par produkta kvalitāti. …
