Jēdziens par augļaugiem, augļaugi pasaulē, Latvijā.
Ja ticam statistikas datiem, Latvijā nekad nav bijušas tik mazas augļu dārzu platības kā pašreiz, pie kam pēdējo gadu laikā tās vēl aizvien samazinās. Pat pēc bargās 1939./40. g. ziemas dārzu ir bijis vairāk. Ar ābelēm apaugušu teritoriju gan jau vēl ir diezgan daudz, bet par dārziem tās vairs nevar saukt. Sakopt daudzus gadus nekoptos bijušo lielsaimniecību dārzus vairs nav ekonomiski izdevīgi. Tikai dažviet uz bijušo lieldārzu bāzes izveidojušies sekmīgi strādājoši SIA ("Auseklītis" un "Melba" Tukuma rajonā. "Ābele" Līgatnē, "Poceri" Saukā u.c.ļ, kas dārzu kopšanu ne tikai nav pārtraukuši, bet stāda arī jaunus. Nepiepildīts, izņemot varbūt dažus rudens mēnešus, ir gan svaigam patēriņam, gan pārstrādei domāto augļu tirgus.
Kopš par ilggadīgo stādījumu iekārtošanu tiek maksātas subsīdijas, visvairāk pieaugušas ir zemeņu un upeņu stādījumu platības Šīm kultūrām ir lētāks un vieglāk izaudzējams stādmateriāls, ātrāka ieguldīto līdzekļu atdeve Arī aveņu stādījumu platības sāk pieaug!. Pēdējā gadā vairāk stādīti ir arī skābie ķirši, bet salīdzinoši maz - ābeles Iemesls ir gan stādmateriāla trūkums, gan arī visai niecīgā pieredze modernu, intensīvu stādījumu iekārtošanā un apsaimniekošanā. Tomēr ābelēm vajadzētu būt vislielākajam īpatsvaram citu kultūru starpā.
Lai apmierinātu tikai savus iedzīvotājus ar svaigiem augļiem, un pārstrādes rūpnīcas ar izejvielām dārzu platībām Latvijā vajadzētu sasniegt 25 - 30 tūkst. ha. Šādā tempā kā līdz šim stādot, mēs vēl ilgi ēdīsim importētos augļus un dzersim koncentrātu sulu.
Pašreiz iestādīto intensīvo ābeļu dārzu platības - tādu dārzu, kas spētu ražot kvalitatīvus augļus svaigam patēriņam, nesasniedz pat 100 ha, bet nepieciešami ap 4 000 ha. Ja katru gadu stādīsim kā līdz šim - ap 30 - 40 ha, vajadzīgo apjomu sasniegsim pēc 100 gadiem. Jāņem vērā, ka intensīvo dārzu mūžs ir ap 20 gadu un tātad dārzi regulāri ir jāatjauno (1. grafikā un 2. tabula).…
