Zinātne elektronika attīstās jau vairāk nekā gadsimtu. Sākotnēji tā pētīja tikai elektrisko lādiņnesēju mijiedarbību ar elektromagnētisko lauku. Vēlāk radās nepieciešamība pēc tehniskajiem līdzekļiem, kas spētu ātri un droši apstrādāt lielus informācijas masīvus. Šodien elektronika galvenokārt ir zinātne par informācijas pārraidei, apstrādei, glabāšanai un atainošanai paredzēto ierīču un aparātu projektēšanas metodēm un līdzekļiem. Tehniskās ierīces sākotnēji sauca par elektroniskajiem skaitļotājiem jeb elektroniskajām skaitļošanas mašīnām (ESM). Šīs ierīces bija paredzētas sarežģītu matemātisko aprēķinu veikšanai, tāpēc arī radās nosaukums "skaitļotājs". Mūsdienu elektroniskie skaitļotāji realizē praktiski jebkuras informācijas apstrādes formas, bet rēķināšana ir tikai viena no funkcijām. Mūsdienu elektroniskajiem skaitļotājiem tika dots jauns nosaukums, kas daudz vairāk atspoguļo tā būtību, - dators.
Tātad par datoru sauc tehnisku ierīci, kas paredzēta jebkura veida informācijas apstrādei, glabāšanai un pārraidei.
Uz jautājumu par to, no kā sastāv dators, var atbildēt gan vienkārši, gan sarežģīti. Viss ir atkarīgs no tā, kā cilvēks vēlas to izmantot savā darbā.
Ja datoru vēlas izmantot, lai varētu atvieglot darbu ar informāciju, piemēram, sagatavot vēstuli, veikt elementārus aprēķinus u. tml., tad būs pietiekami apgūt vispārīgas zināšanas:
zināt un saprast galveno datora sastāvdaļu nozīmi;
prast strādāt ar konkrētām programmām. …