Nav noslēpums, ka ieejot 21. gadsimtā, aktuāla ir nepieciešamība meklēt jaunas pieejas un metodes skolas misijas realizēšanai un mērķu sasniegšanai. Laika gaitā cilvēku uzkrātās zināšanas dinamiski papildinās. Agrāk zināšanu apjoms divreiz pieauga ik pa pārdesmit gadiem, bet šobrīd tās apjoms divkāršojas pa pusgadu. Līdz ar to nav iespējams apgūt visas aktuālās zināšanas. Tāpēc skolas mērķis sniegt zināšanas, nomainījis mērķis prast apgūt un darboties ar liela apjoma informāciju.
Modernās tehnoloģijas lielā mērā nodrošina jaunas ieguves un apstrādes iespējas. Nākotnē šīs iespējas palielināsies vēl vairāk. Skolēnam jāsaprot, ka dators netiek izmantots tikai kā objekts informātikas stundās, bet gan tas nodrošina plašākas darba spektra iespējas. Datoru var izmantot kā patstāvīgās mācīšanās līdzekli – īpašība, kas aktuāla mūžizglītības problēmai.
Mūsdienās straujai informācijas tehnoloģijai ir pastiprināta tendence aizraut skolēnus datora izmantošanā. Diemžēl, tas izvirza problēmu par eksakto zinātņu maznozīmīgumu. Būtu lietderīgi skolēnu interesi par datorprogrammām un datorspēlēm sasaistīt un integrēt citos mācību priekšmetos, piem., matemātisko spēļu spēlēšanu.
Ar jaunajiem sasniegumiem multivides tehnoloģijā, datorizēta mācīšanās ir kā alternatīva skolnieka un skolotāja mijiedarbībai. Taču attieksme pret datorizēto apmācību pašlaik vēl joprojām ir skeptiska un atturīga. Daudzi pedagogi negribīgi pieņem tehnoloģijas, kas nav ieguvusi izglītības iestāžu apstiprinājumu. Datorizētai apmācības sistēmai patreiz nav kopīga teorētiska pamata, nav skaidrības par to, kādai jābūt mācību līdzekļu struktūrai. …