Datornoziegumi Latvijā

Mūsdienu sabiedrībā dators un internets kļūst arvien izplatītāki rīki izklaidei, darbam, uzziņām un arī noziegumiem. Interneta lietotāju skaits Latvijā aptuveni ir 25% kaut gan 1997. gadā tas bija tikai 2%. [1]. Interneta lietotāju skaits ātri pieaug, piemēram Lietuvā pēdējo trīs gadu laikā interneta lietotāju skaits pieaudzis pat trīs reizes. [2]
Datornoziegums nav jauna noziegumu forma. Tas ir parasts noziegums, kas ir izdarīts jaunā apkārtējā vidē. Ar jauno apkārtējo vidi jāsaprot jebkuru Informācijas komunikāciju tehnoloģiju pielietošanu. Šo vidi mēdz saukt arī par kibertelpu (cybercpace). „Kibertelpas terminu izmanto, lai apzīmētu datoru tīklā (t.sk. Internet tīklā) veidoto diskrēto pasaules modeli (virtuālo realitāti)” [3] Taču pasaulē nav vienota kibertelpas jēdziena definīcijas. „Termins kibertelpa galu galā nav nekas vairāk kā ērts apzīmējums, lai pateiktu to, ka tas ir “...viss, kas atrodas ar tīklu savienotas elektroniskas ierīces ekrāna otrā pusē”.” [4]
Šis izskaidrojums ir diezgan veiksmīgs, ir ērti saprotams ikvienam, jo nesatur speciālus datorterminus. Taču šim jēdzienam trūkst vienas būtiskas pazīmes: kibertelpa var rasties tikai mijiedarbībā ar visu to, kas atrodas otrpus elektroniskās ierīces ekrāna. Kibertelpa nevar veidoties viena datora iekšienē, ja tas nav savienots ar citām datorsistēmām vai telekomunikācijām. Kibertelpa nozīmē cilvēku, komercijas un citu realitāšu mijiedarbību caur datortīkliem elektronisko ziņojumu un tiešsaistes komerciālo pakalpojumu veidā. Kibertelpa, līdz ar tās dažādajām mijiedarbības atrašanās vietām, uzskatāma par visuresošu, kamēr tiesības un regulācijas parasti ir teritoriālas.…