Datorprogrammas ir viena no visvērtīgākajām informācijas laikmeta tehnoloģijām, kas nodrošina gan datoru, gan interneta darbību. Tā kā datorprogrammas ir salīdzinoši dārgas, bet datori ļauj tās ātri un viegli kopē, datorpirātisms ir izplatīts visā pasaulē.
Ar datorpirātismu nodarbojas kā individuālais lietotājs, tā arī nelegālās programmatūras vairumtirgotāji, pirātisms ir izplatīts mājās, skolā, uzņēmumos un valsts iestādēs. Nav jau tā, ka tiek apzagti tikai datorprogrammu ražotāji. No tā, ka ražotāji nesaņem atpakaļ ieguldītos līdzekļus, tiek bremzēta jaunu produktu attīstība un no tā cieš arī ikviens gala lietotājs. Viss datorpirātisms – pat viena kopija, kuru viens lietotājs uztaisāt draugam, ir pretlikumīga.
Darba mērķis ir noteikt „datorpirātisma” būtību. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi darbā tika risināti šadi uzdevumi:
1.noteikt „ datorpirātisms” jēdzienu un apskatīt tā veidus;
2.noteikt Latvijas likumdošanas normas attiecībā uz „datorpirātismu”;
3.apskatīt „pirātisma” apkarošanas paņēmienus.
Interneta attīstība ir radījusi jaunas iespējas gan intelektuālo labumu darbu autoriem, gan patērētājiem - pirmām kārtām jau paplašinot šo darbu iegūšanas un izplatīšanas apvāršņus. Tomēr vienlaikus ir palielinājusies arī autortiesību aizstāvju aktivitāte, rīkojot pretpirātisma kampaņas un saucot pie atbildības cilvēkus, kas no interneta nokopējuši vai citādi ieguvuši nelegālu programmatūru un mūziku. „Pirātisms” ir neatļauta programmatūras vai integrēto shēmu kopēšana personiskai vai komerciālai izmantošanai.
Autortiesību jēdziens varēja attīstīties tikai pēc tam, kad kļuva iespējama autordarbu masveida pavairošana. Robežzīme šajā procesā ir Johana Gūtenberga 15. gadsimta vidū izgudrotā drukāšanas iekārta. Līdz tam grāmatas tika pārrakstītas ar roku, kas bija darbietilpīgs un laikietilpīgs process, tāpēc pirms drukas mašīnas izgudrošanas tas, ka autora darbus kāds uzņēmies pavairot un ka ļaudis ar tiem varēs iepazīties, bija augstākā atzinība, kādu viņš varēja saņemt par savu veikumu.…
