Operētājsistēma ir svarīgākā datora programma. Ikvienam vispārējas nozīmes datoram ir nepieciešama operētājsistēma, lai varētu palaist citas programmas. Operētājsistēmas organizē informācijas ievadi, izvadi un glabāšanu gan tiešā veidā, gan kā serviss lietojuma programmām. Funkcija, ko sevī ietver operētājsistēmas, ir datoru saslēgšana kopējā tīklā.
Parādoties tīkliem, operētājsistēmas tika sadalītas divās grupās. Microsoft Windows for Workgroups, Microsoft Windows 95, Microsoft Windows NT Workstation ir operētājsistēmas, kas nodrošina individuāla datora darbu un tā pieeju tīkla resursiem. No tīkla viedokļa tie ir klienti. Savukārt Windows NT Server, Novell, Unix nodrošina tīkla resursu organizēšanu — tie ir tīkla serveri. Uz tīkla servera darbojas tīkla operētājsistēma. Tās uzdevums ir ātri pasniegt tīkla resursus lietotājiem un risināt konfliktus, ja tie pieprasa vienu un to pašu resursu vienlaicīgi. Piemēram, print-serveris organizē drukas darbu rindu, lai dažādiem drukas darbiem, kas vienlaicīgi aizsūtīti uz druku, nesajuktu lappuses. Tas spēj apstrādāt arī negaidītas situācijas, piemēram, ja printeris ir izslēgts. Šajā gadījumā drukas darbs tiek uzglabāts un izdrukāts pēc printera ieslēgšanas. Operētājsistēma ir atbildīga arī par drošību un pieejas liegšanu neautorizētiem lietotājiem.Iespējams, ka daudzas šodien atsevišķi pastāvošas programmas nākotnē tiks ietvertas operētājsistēmās.
Ļoti svarīgi ir izvēlēties pareizo operētājsistēmu. Operētājsistēma nosaka programmu loku, ko varēs lietot uz datoru ar šo operētājsistēmu. Ja operētājsistēma nav populāra, tad tai rakstītu programmu nav daudz.
Šodien vispopulārākās operētājsistēmas ir dažādas Microsoft Windows versijas.
Kā tīkla operētājsistēma ļoti populārs kļūst Windows NT serveris. Tā ir viegli apkalpojama un administrējama tīkla operētājsistēma. Tradicionālā Novell tīkla operētājsistēma prasa profesionālāku pieeju, bet sistēmas labās īpašības tā īsti var novērtēt tikai ļoti lielos tīklos. Lielos tīklos, īpaši uz mašīnām ar RISC procesoriem, ir populāri dažādi UNIX paveidi. UNIX datori pārsvarā veido Internet tīklu. Daudzas ar globāliem tīkliem saistītas lietas visērtāk izdarīt ar UNIX palīdzību. UNIX visvājākā vieta ir tas, ka nav vienas standarta UNIX operētājsistēmas, līdz ar to pielietojuma programmu pieejamība ir stipri ierobežota, jo viena UNIX programmas var nestrādāt ar citu UNIX.
Atkarībā no tā, kādus servisus piedāvā konkrētais serveris, tas izmanto dažādas operētājsistēmas.
failu serveris. Failu serveris realizē ārējās atmiņas krātuvi kopīgu failu (datu un programmu) glabāšana, nodrošinot lokālā datoru tīkla lietotājiem pieeju šiem failiem. Tā ir samērā primitīva servisa forma, ko lieto kā dokumentu, attēlu, zīmējumu un citu lielu datu objektu krātuves veidošanai. Kā labāko operētājsistēmu tieši failu serverim var ieteikt firmas Novell NetWare.
datu bāzu serveris. Datu bāzu serveris vaicājumus (pieprasījumus) no darbastacijām saņem SQL valodā un datu bāzē atrod atbilstošu informāciju. Tā tiek nodota atpakaļ. Rezultātā samazinās tīkla noslodze, jo nav jāveic apmaiņa ar datu tabulām vai to daļām. Parasti tas tiek realizēts ar jaudīga servera palīdzību, lai datu meklēšana notiktu ātrāk nekā to spētu parasta darbastacija. Kā lielu datu bāzu serveru operētājsistēmu izmanto UNIX kopā ar ORACLE vai Microsoft produktu Windows NT kopā ar Microsoft SQL Server.
drukas serveris. Drukas serveris nodrošina lokālā tīkla lietotājus lai tie varētu izmantot koplietošanas printerus savām vajadzībām. Parasti par serveri izmanto kādu no darbastacijām, kurai tad pieslēdz vairākus printerus. Serveris visus pieprasījumus apstrādā rindas kārtībā. Drukas serveriem pieslēdz ātrākus printerus, lai varētu visus pieprasījumus izdrukāt savlaicīgi.…
