IEVADS
Jau vairāk nekā gadsimtu attīstās zinātne elektronika. Sākotnēji tā pētīja tikai elektrisko lādiņ nesēju mijiedarbību ar elektromagnētisko lauku. Vēlāk radās nepieciešamība pēc tehniskajiem līdzekļiem, kas spētu ātri un droši apstrādāt lielus informācijas masīvus. Šīs sistēmas radīja, balstoties uz elektronikas sasniegumiem. Tādēļ šodien elektronika galvenokārt ir zinātne par informācijas pārraidei, apstrādei, glabāšanai un atainošanai paredzēto ierīču un aparātu projektēšanas metodēm un līdzekļiem. Tika radītas tehniskās ierīces, ko sākotnēji sauca par elektroniskajiem skaitļotājiem jeb elektroniskajām skaitļošanas mašīnām (ESM). Sākotnēji šīs ierīces bija paredzētas sarežģītu matemātisko aprēķinu veikšanai, tāpēc arī radās nosaukums "skaitļotājs". Mūsdienu elektroniskie skaitļotāji realizē praktiski jebkuras informācijas apstrādes formas, bet rēķināšana ir tikai sekundāra funkcija. Elektronisko skaitļotāju mūsdienu izpratnē saukt par skaitļotāju var tikai nosacīti, bet tā veiktos procesus nosaukt par skaitļošanu ir vienkārši nepareizi. Tādēļ elektroniskajiem skaitļotājiem tika dots jauns nosaukums, kas daudz vairāk atspoguļo tā būtību, - dators. Tātad par datoru sauc tehnisku ierīci, kas paredzēta jebkura veida informācijas apstrādei, glabāšanai un pārraidei.
Pētījuma galvenais mērķis ir izprast datora uzbūvi, tādēļ šai darbā esmu ietvēris savus darbus, kurus veicu lai labāk iepazītu datoru uzbūvi. Tie ir mani 3 patstāvīgie darbi un 2 laboratorijas darbi. Pētījuma teorētiskā nozīme bija iegūt zināšanas datoru teorijā, kas man šķiet tā arī tīri labi izdevās, praktiski arī tika veikti dažādi darbi un divi no tiem ir redzami šajā darbā.
Materiāli tika vākti no dažādām vietām, piemēram, patstāvīgajos darbos lielākā daļa informācija ir nākusi no interneta lapaspusēm un protam arī no dažādiem žurnāliem ir daži informācijas apgabali. Praktiskie darbi lielākoties tika taisīti pēc paša zināšanām un neliela daļa informācijas nāk arī no interneta resursiem.
Datora uzbūve ir svarīgākā informācija, kas jāzina datorsistēmu tehniķiem un tiem, kuri sliecas uz to pašu līniju. Parastam datorlietotājam nav īpaši svarīgi zināt par datoru uzbūvi, bet protam par ļaunu jau arī nenāktu zināt. Datoru uzbūve sevī ietver visus komponentus kas nepieciešami, lai dators varētu darboties, kā arī papildus komponentus, kurus izmanto pēc lietotāja vajadzībām.
…
