Datorvīrusi un antivīrusu programmas

Bieži vien ar to, ka datorvīruss ir kaitīgs un tam ir īpaša izplatīšanās taktika, aprobežojas daudzu datorlietotāju zināšanas. Izrādās, ka mūsdienīgie datorvīrusi nav svaigs produkts, bet gan ar ilgāku vēsturi. Datorvīrusi kļūst arvien progresīvāki, un to upuru skaits ar katru nākamo reizi palielinās.
Pērn terminam “datorvīruss” atzīmēja 20 gadu jubileju. 1983. gadā amerikāņu students Freds Koens izdomāja šādu nosaukumu tā saucamajām kaitīgajām programmām, kas spēj vairoties un izplatīties. Tolaik terminam “datorvīruss” nebija raksturīga tāda izpratne kā tagad, tos lielākoties pētīja un izstrādāja laboratorijās. Ideja par kaitīgo datorprogrammu ir krietni vecāka, lai gan ilgu laiku pastāvēja tikai teorijā. Pirmo reizi par iespēju radīt datorprogrammu, kas spējīga pavairoties, sāka runāt 1949. gadā, kad viens no datoru teorijas un skaitļošanas teorijas pamatlicējiem Džons fon Ņūmans uzrakstīja rakstu “Sarežģītu automātu teorija un organizācija”. Pirmās programmas neizmantoja ļaunprātīgos nolūkos, vēlāk, kad kodi izplatījās plašāk, tās nonāca sliktu cilvēku rokās.
“Lai datorvīruss darbotos, nepieciešamas divas lietas - dators un cilvēks. Lai datorvīruss varētu attīstīties, cilvēks zināmā mērā ir līdzvainīgs, jo viņš aktivizē vīrusu programmu datorā,” apgalvo datorspeciālists Jānis Žižmārs. Veiksmīgie datorvīrusu rakstītāji, kas rada to epidēmijas, mācējuši apvienot vīrusu tehnisko risinājumu un jaunu terminu “sociālā inženierija” ar tās dažādajām metodēm. Tas nozīmē - mācējuši apmānīt cilvēku, lai viņš “palaiž” vīrusa programmu.…