Par datorvīrusiem ir dzirdēts daudz neticamu stāstu un ar tiem saistītu pārpratumu. Brīdinājumi pat to, ka vīrusi fiziski iznīcina datorus, parasti ir nelāgi joki, nevis reāli brīdinājumi. Datorvīrusi nebojā aparatūru: tie nesadedzina procesorus, nespridzina monitorus un neskrāpē disku virsmas. Taču datorvīrusi var iedarboties uz programmatūru un datnēm. Pret datorvīrusiem var aizsargāt regulāri veikti vienkārši drošības pasākumi.
Bieži vien ar to, ka datorvīruss ir kaitīgs un tam ir īpaša izplatīšanās taktika, aprobežojas daudzu datorlietotāju zināšanas. Izrādās, ka mūsdienīgie datorvīrusi nav svaigs produkts, bet gan ar ilgāku vēsturi. Datorvīrusi kļūst ar-vien progresīvāki, un to upuru skaits ar katru nākamo reizi palielinās.
Pērn terminam “datorvīruss” atzīmēja 20 gadu jubileju. 1983. gadā amerikāņu students Freds Koens izdomāja šādu nosaukumu tā saucamajām kaitīgajām programmām, kas spēj vairoties un izplatīties. Tolaik terminam “datorvīruss” nebija raksturīga tāda izpratne kā tagad, tos lielākoties pētīja un izstrādāja laboratorijās. Ideja par kaitīgo datorprogrammu ir krietni vecāka, lai gan ilgu laiku pastāvēja tikai teorijā. Pirmo reizi par iespēju radīt datorprogrammu, kas spējīga pavairoties, sāka runāt 1949. gadā, kad viens no datoru teorijas un skaitļošanas teorijas pamatlicējiem Džons fon Ņūmans uzrakstīja rakstu “Sarežģītu automātu teorija un organizācija”. Pirmās programmas neizmantoja ļaunprātīgos nolūkos, vēlāk, kad kodi izplatījās plašāk, tās nonāca sliktu cilvēku rokās. Lai datorvīruss darbotos, nepieciešamas divas lietas - dators un cilvēks. Lai datorvīruss varētu attīstīties, cilvēks zināmā mērā ir līdzvainīgs, jo viņš aktivizē vīrusu programmu datorā. 1998. un 1999.gadu mijā, kad populāra bija apsveikumu sūtīšana pa elektronisko pastu, parādījās vīruss “Navidad” (tulkojumā “Jaunais gads”). Tolaik kāds datorvīrusu izgudrotājs izdomāja, ka apsveikuma failam varētu pievienot vīrusu, līdz ar to radās diezgan liela epidēmija - vīruss izplatījās uz citām e - pasta adresēm. Lielākā datorvīrusu izplatības zona ir internets. Diemžēl e - pasta nozīmes palielināšanās informācijas apritē sekmīgi veicinājusi negatīvu aspektu attīstību - datorvīrusi masveidā izplatās ar e - pasta vēstulēm. Ir arī citi interneta pakalpojumi, kas sekmē vīrusu izplatību, taču tā ir salīdzinoši maza. Tie izplatās arī pa čata kanāliem. Vīrusu gudrotāji izdomā dažādas viltības, kā popularizēt vīrusus. Piemēram, pielikumā sūta it kā dokumentu failu, taču patiesībā tur paslēpies vīruss. Viens no trikiem ir šāds - faila nosaukumu mēdz izveidot par interneta kādas mājas lapas adresi. Uzklikšķinot pa šo adresi, datorlietotājs, protams, saņem vīrusu. Daudzi cilvēki ir neizpratnē, kas tad tik nekaunīgi rada vīrusus. Tie patiesībā ir huligāni vai pat ļaunāk - noziedznieki. “Ar vārdu “huligāns” parasti asociējas zema intelekta cilvēki. Datorjomā ir gluži otrādi. Tie ir labi izglītoti cilvēki, kas izpētījuši programmatūru darbību. Uz jautājumu, kāpēc cilvēkiem patīk darīt citiem ko ļaunu, vislabāk varētu atbildēt psihologi. Vīrusu rakstītāji to dara apzināti, viņi arī apjauš, kādas būs sekas programmai, ko viņi izplata. Internets ir radīts kā pārlieku demokrātiska vide, kurā var darboties anonīmi. Tāpēc datorvīrusu radītājus ir grūti noķert. Tikai daži cilvēki ir noķerti, jo ierakstījuši failā vārdu un uzvārdu. Parasti vīrusu rakstītāji prot slēpt pēdas un darbojas aizvien profesionālāk.…
