KĀDI MĒDZ BŪT DATORVĪRUSI
No tiem vīrusiem, kas sastopami visbiežāk, liela daļa ir nekaitīgi vai gandrīz nekaitīgi. Parasti tie pie zināmiem nosacījumiem jūsu datora ekrānā izvada kādu paziņojumu vai vispār to vien dara, kā izplatās. Šādi vīrusi ir bīstami tādējādi, ka kādas programmētāja kļūdas dēļ var sabojāt datorā esošos datus. Citādi tie ir tikai nepatīkami, jo izmato datora procesoru, atmiņu un disku, ko izmantotu programmas, kuras ikdienā lietojat.
Diezgan bieži sastopami arī tādi vīrusi, kas radīti ar mērķi bojāt jūsu datus vai pat aparatūru. Daži vīrusi izveidoti tā, ka tādā gadījumā, ja fails ar kādu no tiem inficēts, to vairs nespēj "izārstēt" neviena antivīrusu programma. Šādi ļaundabīgi vīrusi, piemēram, aizņem brīvo vietu uz diska, izveido zaudētos klasterus (lost clusters) un veic citas nekaitīgas, tomēr bīstamas darbības.
Paši ļaunākie vīrusi noteiktā datumā, piemēram, izdzēš BIOS zibatmiņu (flash memory). Ja vīrusam tas izdevies, nekas cits neatliek kā mainīt pamatplati. Un tas vairs, kā zināt, nav nevainīgs jociņš, bet gan nopietna kaitniecība.
DATORVĪRUSU NOSAUKUMS –
Nesen aprita 20 gadu terminam «datorvīruss». Šādu nosaukumu kaitīgajām programmām 1983. gadā izdomāja amerikānis Freds Koens. Būdams Dienvidkalifornijas universitātes students, viņš izdarīja virkni kontrolējamu eksperimentu programmas radīšanā, kas spējīga pati pavairoties un izplatīties tīklos.
…