Tagad dators birojā ir kļuvis jau par pierastu lietu. Datori ir gan sīku uzņēmēju, gan lielu firmu īpašumā, kā arī daudziem cilvēkiem tas ir arī mājās. Tātad datorus lieto ļoti daudz cilvēku. Ja paskatāmies kādu nopietnu avīzi (“Dienas Bizness”; ”Diena” utt.) redzam, ka reklāma par datoriem un to cenām ir ļoti plaša, un datori tagad tiek piedāvāti arī uz līzinga noteikumiem, tātad datora lietotāju skaits aizvien pieaug. Liekas, ka nav nekādu problēmu šajā sakarā - datoru cenas ir samērā zemas; tos var iegādāties ļoti daudzās firmās; programmu nodrošinājums arī diezgan liels. Toties ja apskatam šīs pašas avīzes, tad redzam, ka starp visām piedāvātajām datorprogrammām nav nevienas vīrusu ķērāj programmas. Tad var rasties secinājums, ka datorvīrusi vairs nav problēma, bet datorlietotāji zina, ka tas nebūt nav tā - datorvīrusi joprojām ir globāla problēma. Es pats arī bieži esmu saskāries ar šo problēmu, tāpēc arī savam kursa darbam izvēlējos šādu tēmu.
1.Vīrusu attīstības vēsture
Datoru kļūst arvien vairāk, līdz ar to pieaug arī programmu skaits. Gandrīz visi ir dzirdējuši par datoru vīrusiem, daudzi lietotāji ir ar tiem saskārušies un zina, cik tas ir nepatīkami. Tā kā lielākā daļa cilvēku strādā ar personālajiem datoriem, arī vairums vīrusu ir sarakstīti tieši tiem. Droši vien tikai daži ir domājuši par to, kas notiktu, ja kāds, pat ne ļaundabīgs, vīruss sāktu aktīvi darboties kādā lielā sistēmā, kādā lielā tīklā.…
