-
Datorvīrusu klasifikācija
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 5 | |
1. | Kas ir datorvīruss? | 6 |
2. | Datorvīrusu vēsture | 7 |
3. | Datorvīrusu klasifikācija | 11 |
3.1. | Failu vīrusi, DOS | 11 |
3.1.1. | Failu vīrusu izvietošanās veidi | 11 |
3.2. | Boot vīrusi | 12 |
3.3. | Makro vīrusi | 13 |
3.3.3. | Word vīrusi | 13 |
3.3.2. | Excel vīrusi | 14 |
3.3.3. | Access vīrusi | 14 |
3.3.4. | AmiPro vīrusi | 14 |
3.4. | Polimorfiskie vīrusi | 14 |
3.4.1. | Polimorfisko vīrusu pakāpes | 15 |
3.4.2. | Izpildāmā koda izmaiņas | 15 |
3.5. | Tīkla vīrusi | 16 |
3.6. | Interneta tārpi | 16 |
3.6.1. | IRC tārpi | 17 |
3.6.2. | E-pasta tārpi | 17 |
3.7. | Zaglīgie vīrusi | 17 |
3.7.1. | Boot vīrusi | 17 |
3.7.2. | Failu vīrusi | 18 |
3.7.3. | Makro vīrusi | 18 |
3.8. | Trojas zirgs | 18 |
3.9. | Attālinātās administrēšanas rīki (backdoor) | 18 |
3.10. | Intended vīrusi | 19 |
3.11. | Māņu vīrusi | 19 |
4. | Galvenie vīrusu izplatīšanās ceļi | 20 |
4.1 | Globālie tīkli – elektroniskais pasts | 20 |
4.2 | Elektroniskās konferences, ftp un BBS | 20 |
4.3 | Lokālie tīkli | 20 |
4.4 | Personālie datori publiskai pieejai | 21 |
4.5 | Servisi un pirātiskās programmas | 21 |
5. | Vīrusu apskats | 22 |
5.1. | VBS.LoveLetter.A | 22 |
5.2. | W97M.Melissa.A | 23 |
5.3. | Win95.CIH | 24 |
5.4. | Bulgar.1150 | 24 |
5.5. | Stoned.Empire.Monkey | 25 |
5.6. | IIS-Worm.CodeRed (AKA "Code Red", "Bady") | 25 |
5.7. | Worm.SQL.Helkern (aka SQLSlammer) | 26 |
5.8. | W32/Kickin | 27 |
5.9. | Kara vīrusi | 28 |
5.10. | Fizzer | 28 |
6. | Antivīrusi | 30 |
6.1. | Antivīrusa tipi | 30 |
6.1.1. | Skeneri | 30 |
6.1.2. | CRC skeneri | 30 |
6.1.3. | Bloķētāji | 31 |
6.1.4. | Imunizatori (Immunizers) | 31 |
6.2. | Antivīrusa izmantošana | 32 |
Secinājumi | 33 | |
Izmantotā literatūra | 34 |
. Kas ir datorvīruss?
Izskaidrot, kas tad īsti ir datorvīruss, ir iespējams vairākos veidos. Visvienkāršākais veids to izskaidrot ir D.N.Lozinska piemērs par ierēdņiem. Šis piemērs vairākkārt izskaidro, kas ir vīruss, tiem, kuri gandrīz vai nestrādā ar datoru, bet zina ka tāds vīruss ir.
Iedomāsimies priekšzīmīgu ierēdni, kas katru dienu atnāk uz savu darba biroju un uz galda ierauga lapu kaudzīti ar rīkojumiem, kuri ir jāizpilda šajā darba dienā. Ierēdnis ņem pirmo lapu, izlasa vadības rīkojumu, punktuāli to izpilda un izmet lapu papīrgrozā, lai ķertos pie nākamās. Pieņemsim, ka kāds ļaundaris ticis birojā un kaudzītē ieliek lapu ar sekojošu tekstu:
“Pārrakstīt šo lapu divas reizes un kopijas nolikt kaimiņu uzdevumu lapu kaudzītē.”
Ko dara ierēdnis? Pārraksta lapu divas reizes, noliek to kaimiņiem uz galda, iznīcina oriģinālu un ķeras pie nākamās lapas kaudzītē, t.i. turpina darīt savu īsto darbu. Ko dara kaimiņi, būdami tik pat priekšzīmīgi ierēdņi, ieraugot šo jauno uzdevumu? To pašu ko pirmais: pārraksta divas reizes un noliek kaimiņam uz galda. Tātad, tagad jau ir četri dokumenti ceļo pa biroju, kuri vel tālāk kopēsies un tiks nodoti pa galdiem. Beigu beigās, ierēdņi to tik vien darīs, kā pārrakstīs šīs lapas un nēsās pa galdiem.
Tikpat līdzīgi strādā datorvīruss, kur dokumentu kaudzīte ir norādītās programmas, bet ierēdnis – dators. Tāpat kā ierēdnis, dators akurāti izpilda visas norādītās programmas, sākot no pirmās.
“Spēcīgāki” vīrusi rīkojas nedaudz savādāk. Uz galda noliek lapu ar norādītu tekstu:
“Pārrakstīt šo lapu divas reizes un kopijas nolikt kaimiņu uzdevumu lapu kaudzītē, ja vēl tāda tur neatrodas. ”
Līdz ar to problēma ir atrisināta – katram ierēdnim atrodas šis dokuments, un ierēdņi vēl var izdarīt savu darbu. Bet kā tad ar datu iznīcināšanu? – rodas šāds jautājums. Atrisinājums ir vienkāršs. Vienkārši dokumentā vajag dot vēl citu rīkojumu:
“1.Pārrakstīt šo lapu divas reizes un kopijas nolikt kaimiņu uzdevumu lapu kaudzītē, ja vēl tāda tur neatrodas.
2. Paskatīties kalendārā – ja ir 13-tais datums, tad visus dokumentus izmest atkritumu grozā.”
No šā piemēra var secināt, kāpēc ir grūti noteikt, no kurienes datorā ir vīruss. Visiem ierēdņiem ir vienādas kopijas (pat vienādā rokrakstā), bet oriģināls ar ļaundara rokrakstu ir sen iemests papīrgrozā.
…
Datorvīrusu klasifikācija. (Boot vīrusi, makro vīrusi, tārpi, trojas zirgi u.t.t.). Pāris slavenu vīrusu apraksts. Vīrusu vēsture. Antivīrusu tipi. Galvenie vīrusu izplatīšanās ceļi.
- Datorvīrusu klasifikācija
- Interneta kabeļu tipi
- Tīklu kabeļu klasifikācija, to izvēles apsvērumi un salīdzinājums
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Datorvīrusu radītās sekas un pasākumi, kādi veicami, lai izvairītos no datorvīrusiem
Реферат для средней школы16
-
Tīklu kabeļu klasifikācija, to izvēles apsvērumi un salīdzinājums
Реферат для средней школы16
-
Datorvīrusi
Реферат для средней школы3
-
Videokaršu uzbūves un parametru apskats
Реферат для средней школы20
Оцененный! -
Datorvīrusi
Реферат для средней школы16