Datu struktūra. Steks

Ievads
Par steku sauc rezerves atmiņas apgabalu, kurā programmas ieraksta datus par stāvokli. Steks ir sakārtota datu struktūra, kurai piemīt īpašība – pēdējais atnāca, pirmais aizgāja (LIFO – last in, first out). Programmas stekā var ierakstīt procedūru vai funkciju datus, parametrus vai lokālus mainīgos.
Steks ir arī daļēji statiska struktūra. Ir noteikts steka garums, kas sākotnēji ir vienāds ar nulli. Stekā var ierakstīt elementu un izņemt pēdējo. Stekā, kā jau daļēji statiskā datu struktūrā, izmērs var būt mainīgs, taču tas nekad nepārsniegs maksimālo un nebūs mazāks par sākotnējo steka izmēru, jeb nulli. Steks varētu būt arī dinamiskā datu struktūra, taču neviena struktūra īsti nevar būt dinamiska, jo neierobežojot tās izmantojamās atmiņas apjomu programmas kodā, tas tiktu ierobežots datora fiziskās atmiņas izmērā.
Steka rādītājs (pointer) norāda pēdējo atrašanās vietu stekā, t.i., pēdējā stekā ievietotā vai nolasītā elementa vietu.
Mūsdienās stekam ir radušās daudz jaunas operācijas, kas atvieglo darbības ar stekiem dažādās valodās, taču pastāv tikai divas galvenās operācijas (PUSH un POP), bez kurām steka darbība nebūtu iedomājama, šīs varētu saukt par steka pamata operācijām.

…