Daugavas ūdensceļš bija viens no nozīmīgākajiem Eiropas tirdzniecības ceļiem 8.-11.gs., tāpēc izdevīgo ģeogrāfisko apstākļu dēļ radās viens no senākajiem tirdzniecības centriem Latvijas teritorijā – Daugmale.
Daugmale atrodas Daugavas kreisajā krastā apmēram 30km no ietekas jūrā. Daugmales senvietu kompleksu veido 3800km2 liels pilskalns, ap 2 ha liela senpilsēta un 2 kapulauki. Pilskalna pakājē Daugavas līcī pie nelielās Varžupītes ietekas bijusi ērta – senā osta. Pilskalns ierīkots no 2 pusēm stāvā zemes ragā starp Varžupītes gravu un Daugavu, zemes pusē to pārrokot ar grāvi un uzberot ap 5m augstu valni. Lielākā senpilsētas daļa atrodas aiz vaļņa uz austrumiem no pilskalna līdzenā laukā. Otra mazākā senpilsētas daļa atrodas izvietojusies starp pilskalna rietumu nogāzi un Varžupīti. Daugmales pēdējam apdzīvotības periodam (10.-12.gs.) atbilst 2 kapulauki, kas atrodas pilskalna tuvumā: pirmais apmēram puskilometra attālumā uz dienvidiem, otrs Daugavas krastā līdzās senpilsētas austrumu daļai. Tieši pretī pilskalnam Daugavas pretējā krastā atrodas lielā Laukskolas apmetne ar plašo kapulauku1.
Jau no 1933.g. Daugmalē notiek Latvijas Vēstures muzeja arheologu vadītie izrakumi (1933.,1935.-1937.g. Voldemāra Ģintera, 1966. – 1970.g. Vladislava Urtāna un 1986.-1992.g. Arņa Radiņa un Gunta Zemīša vadībā). Līdz šim plašāka pētniecība notikusi pašā pilskalnā un senpilsētas rietumu daļā. Mazāk pētīta ir senpilsētas austrumu daļa un abi kapulauki, kuros atsegti tikai daži apbedījumi. Izrakumos iegūtas ap 18 000 senlietu, kuru absolūtais vairākums (17 000) attiecas uz 10.-12.gs. Starp tām ievērojams skaits ir importēti vai ar tirdzniecību saistīti priekšmeti2.…
