Katram pilsonim ir zināma tiesību sfēra, kurā viņš ir pilnīgi neierobežots un brīvs, bet ir arī tiesību daļa, ko ierobežo valsts. Tās tiesības, kur viena persona figurē kā patstāvīgs tiesību subjekts, ir privātas tiesības. Pilsoņu privāttiesiskās attiecības regulē Civiltiesības. Tās aptver visu mūsu privāto dzīvi - ģimenes attiecības, mantiskās attiecības un saistības. Likums nosaka par saistību tiesību priekšmetu cilvēka noteiktu darbību, turklāt šī darbība tiek uzskatīta par zināmu mantisku vērtību. Saistības galvenokārt izceļas ar līgumu.
Par līgumu CL 1511. pantā sauc ikkatru vairāku personu savstarpēju vienošanos par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu tikai tad, kad starp līgumslēdzējiem notikusi pilnīga vienošanās par līguma būtiskām sastāvdaļām ar nolūku savstarpēji saistīties.
No visiem vienošanos veidiem turpmāk uzmanība tiks pievērsta dāvinājumam.
Daudzi darījumi dzīvē uzskatāmi par devības aktiem, t.i., mantiska labuma vai vērtības piešķiršana bez atlīdzības. Pie tādiem pieder, piemēram, bezatlīdzības aizdevums, glabājuma pieņemšana, mantojuma legāts. Tomēr sevišķa nozīme ir dāvinājumam, t.i., mantas piešķiršanai bez atlīdzības ar līgumu.
Dāvinājums ne vienmēr atbilst tikumības prasījumiem un saimnieciskiem apsvērumiem. Tādēļ dāvinājumam ir vairāk ētisks nekā saimniecisks raksturs, jo saimnieciskā ziņā tas var būt pat nevēlams, piemēram, dodot iespēju vieglprātīgam dāvinātājam izputināt savu mantu, vai ļaunprātīgam parādniekam to noslēgt.
Nereti dāvinājumu izdara steidzīgi, acumirkļa iespaidā, dažreiz pat uz apdāvinātā netikumiskā iespaida pamata, kas izmanto dāvinātāja vājību. Bieži vien dāvinātājs pēc tam savu darbību nožēlo, it sevišķi, ja apdāvinātais vēlāk izrāda nepateicību, vai, ja dāvinātāja paša mantas stāvoklis pasliktinās. Daudzreiz dāvinājumu izsauc negodīgi aprēķini, bet kamēr cilvēce pastāv un pastāvēs, tikmēr tās atsevišķie locekļi, vai nu devības, vai citu iemeslu dēļ, dāvinājumus izdara un izdarīs arī turpmāk, kādēļ likumdevējam arī tiesību sistēmā jāparedz sevišķas normas, kas šos dāvinājumu aktu noregulētu visas sabiedrības labā.
