Dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. (CL. 1912.p.)
Dāvinājums ir darījums, kurš sagādā prieku dāvanas saņēmējam. Tas ir tiesisks, divpusējs darījums - līgums, kam ir bezatlīdzības raksturs. Ar to arī tas atšķiras no pārējiem līgumiem.
Ja pirmajā mirklī šķiet, ka dāvinājuma līgums ir jauks darījums, kas neprasa nekādu atbildību, bet tikai sagādā otram prieku, tad tas ir maldīgi. Protams tā tam vajadzētu būt, bet dažreiz rodas pārpratumi. Kā piemēram prakse bieži rāda, ka personas īsti neizprot dāvinājuma līguma būtību un nozīmi. Un rodas tādas situācijas, ka vēloties kādam palīdzēt un ar dāvinājuma līguma palīdzību nodot īpašuma tiesības otrai personai, īstenībā pašiem nezinot realizē cita veida juridiskās attiecības. Piemēram viens gadījums, kad patiesībā vēloties noslēgt mūža uzturdošanas līgumu, darba nespējīgais mājas īpašnieks aiz pārpratuma notariāli noslēdz dāvinājuma līgumu, ar ko būtiski aizskar pats savas intereses.
Spriežot pēc šī gadījumā, un protams šādu pārpratumu praksē nav mazums, tad bieži vien dāvinājuma līgums nekādu prieku un gandarījumu. Taču jebkuru darījumu var pārtraukt.
Šajā darbā vēlos atspoguļot dāvinājuma līguma puses, to tiesības un apskatīšu, kā šo dāvinājuma līgumu atsaukt gadījumos, kad tas ir nelabvēlīgs kādai no iesaistītajām personām.…
