Mūsu izvēlētā darba tēma ir „Degviela” – naftas rašanās, naftas pārstrāde, Naftas ieguves vietas, naftas ceļi un kas ietekmē degvielas cenas. Izvēlējāmies šo darba tēmu, jo mums tā likās aktuāla, it īpaši pēdējā laikā, kad ar degvielas cenām saskaras gandrīz ikviens cilvēks. Mūsdienas nav iedomājamas, bez auto, moto, sabiedriskajiem transporta līdzekļiem un pārējiem motorizētajiem transporta līdzekļiem, kuriem ir nepieciešama degviela, lai arī katram tā ir savādāka, tomēr tās izcelsme ir viena. Cik daudzi ir aizdomājušies par to kā veidojas degvielas cena un par ko tieši mēs maksājam? Domājams, ka retais par to ir aizdomājies. Ik dienas var dzirdēt televīzijā, radio un lasīt presē par to, kā cēlušās degvielas cenas.
Degvielas cenas ietekmē gandrīz visu. Tiklīdz ir pacēlusies degvielas cena, tā ikvienai precei, ikvienam pakalpojumam paceļas cenas. Pārtika, sadzīves preces, sabiedriskā transporta pakalpojumi un daudz dažādu citu pakalpojumu.
Pēc vienas no teorijām, nafta, ogles un dabasgāze ir dzīvnieku un augu atliekas, kas auguši un dzīvojuši auglīgos purvos, upju ielejās un deltās pie jūras vai seklos jūras ūdeņos pirms vairākiem miljoniem gadu. Tas varētu būt pirms vairākiem simtiem miljoniem gadu, kad uz zemeslodes klimats bija siltāks, bija daudz mežu, vulkānu, siltu ūdeņu. Tad, kad šie augi un dzīvnieki nobeidzās, ielejas un upju deltas applūzdamas, atliekas pārklāja ar smilšu un māla kārtu vai ieskaloja jūrā, kur tie nogulsnējās jūras dibenā, veidojot aizvien biezāku slāni. Un tā vairāku miljonu gadu laikā augu un dzīvnieku atliekas tika pakāpeniski apglabātas zem biezas smilšu un māla kārtas, organiskās vielas tika saspiestas, to temperatūra apakšzemes termoprocesu rezultātā paaugstinājās. Iedarbojoties baktērijām, kas spēj dzīvot lielā ūdens dziļumā, bez skābekļa un sašķeļ organiskās vielas, un ķīmisku procesu rezultātā gadu gaitā veidojās nafta un dabasgāze. Tas, ka naftā konstatēti savienojumi, kas veidojušies no hemoglobīna un hlorofila, liecina, ka naftas rašanās pamatā ir dzīvās dabas produkti. Kopā ar naftu vienmēr arī atrodas dabasgāze. Daudzu miljonu gadu laikā zemes garoza ir izmainījusies, un tā, rezultātā vairākas naftas iegulas ir pacēlušās tuvu virszemei. Tātad dziļi jūras gruntī un sauszemes slāņos augu un dzīvnieku atliekas pakāpeniski pārvētās oglēs, naftā un dabasgāzē - fosilajā kurināmajā.
To, ko daba ir veidojusi miljoniem gadu, mēs izlietojam dažu paaudžu dzīves laikā. Pēc zinātnieku prognozēm 40 gadu laikā mēs būsim izlietojuši visu naftu, dabasgāze pietiks vēl 60 gadiem, un pēc 400 gadiem mēs būsim izlietojuši arī visas ogles, ja turpināsim to dedzināšanu tādā pašā daudzumā.
Augu un dzīvnieku atliekas, pārvērtušās oglēs, naftā un dabasgāzē, satur daudz dažādu vielu. Katrreiz, kad mēs sadedzinām kādu litru naftas vai kilogramu ogļu, šīs vielas gāzu veidā izdalās atmosfērā.
Pēc otras – neorganiskās izcelsmes teorijas nafta radusies no metālu karbīdiem un ūdens dziļi Zemes mantijā dažādu reakciju rezultātā. Nafta uzkrājas porainos smilšakmens iežos un karbonātiežos, un atradnes izvietojas platformu malu ieliecēs.
Naftas iegulas sastopamas visā pasaulē. Virs naftas parasti atrodas neizšķīdušie gāzveida ogļūdeņraži, galvenokārt metāns. Ar speciāliem sūkņiem no urbumiem naftu izsūknē zemes virspusē un tālāk nogādā uz naftas pārstrādes uzņēmumiem. Kā jau zināms, naftas ieguves un patēriņa apjomi pēdējos gados ir ļoti lieli.…
