SECINĀJUMI
1. Deivids Rikardo izlaboja Ā. Smita izvirzīto preču maiņas teoriju, sakot, ka visu preču vērtība ir jāpielīdzina tikai un vienīgi preces ražošanā patērētajam darba daudzumam, taču pastāv arī tādas preces, kuru vērtību nosaka tikai šīs preces ierobežotais daudzums. Šī apgalvojuma dēļ, preces tika iedalītas divās grupās.
2. Deivids izstrādāja salīdzinošo priekšrocību principu ārējā tirdzniecībā, secinot, ka ir iespējams arī tādu preču imports, kuru ražošanas izmaksas valstī ir zemākas, proti, valstij ir izdevīgi pārdot preci ne tikai tad, ja šīs preces ražošanas izmaksas šajā valstī ir zemākas nekā otrā valstī, bet arī tad, ja ražošanas izmaksu attiecība pret tās preces izmaksām, ko valsts saņems pretī, šajā valstī ir zemāka nekā otrā valstī.
3. Viena no sekām, kura samazinātu peļņas daļu un uzņēmējdarbību ir strādājošo skaita pieauguma, jo kapitāla daļa, kuru varēja izmaksāt algās bija konstants lielums, taču algas fonds mēdza palielināties augot iztikas minimumam, strādājošo dzīves vajadzībām, dzimstībai un strādājošo skaitam. Šī iemesla dēļ Rikardo vērsās pret sociālo palīdzību.
4. Palielinoties iedzīvotāju skaitam pieaug arī pieprasījums pēc pārtikas, tādēļ jāapstrādā vairāk un, tātad, arī sliktākas kvalitātes zemes platības. Lauksaimniecības produkcijas apjomi palielinājās, taču tam sekas ir darba un kapitāla izmaksu palielināšanās uz vienu produkcijas vienību, tāpēc pārtikas cenas un izejvielu cenu celšanās un peļņas samazināšanās bija neizbēgama.
5. Zemes galabi, kuri bija sliktas kvalitātes nedeva renti, tos apstrādājot ieguva ražu, kas sedza algas vidējās izmaksas un vidējo peļņu no kapitāla, taču sliktas kvalitētes zeme nedeva tik lielu ražu, lai nenodrošinātu ražas pārpalikumu. …