Programmu nodrošinājuma izstrāde ar Delphi 3.0 līdzekļiem ārpusskolas mācību iestādei.
Darbs izstrādāts informātikas mācīšanas metodikas apakšnozarē. Tas sastāv no 3 daļām: programmēšana Delphi 3.0 vidē, programmu nodrošinājuma un datu bāzes veidošanas principi un programmas projektēšana ārpusskolas mācību iestādei.
Pētījuma objekts: Delphi 3.0 programmēšanas vide.
Pētījuma priekšmets: programmu nodrošinājumu izstrāde ar Delphi 3.0 līdzekļiem ārpusskolas mācību iestādei.
Pētījuma mērķis: izskatīt iespēju radīt programmu nodrošinājumu ar Delphi 3.0 līdzekļiem ārpusskolas mācību iestādei, kas paaugstina iestādes darba efektivitāti, ka arī izveidot programmas demonstrācijas versiju.
Darba gaitā tika izskatīti: Database Desktop ērta utilita datu bāzes tabulu izveidošanai, komponenti pieejai datu bāzes tabulu datiem un šo datu attēlošanai lietotāja interfeisā, kā arī ērti komponenti lietotāja interfeisa grafiskajai noformēšanai.
Šo darbu varētu izmantot ārpusskolas mācību iestādē, lai paaugstinātu iestādes darba efektivitāti. Studenti varētu izmantot šo programmu nodrošinājumu kā demonstrācijas programmu Delphi 3.0 iespēju apgūšanas laikā.
Viena no mūsdienu tehniskā un sociālā progresa galvenajām tendencēm ir daudzu sabiedrisko sfēru datorizācija. Vairākās iestādēs datori tiek izmantoti dažādiem mērķiem. Var teikt, ka gan lielai, gan mazai iestādei nepieciešams programmu nodrošinājums, kas vispusīgi attēlotu šīs iestādes darbību. Saprotams, ka tādam programmu nodrošinājumam jāglabā un jāapstrādā dažāda informācija par iestādi: informāciju par darbinieku sastāvu un ziņas par tiem, par iestādes struktūru, par iestādes produkciju, par partneru sastāvu u.t.t. Šo uzdevumu varētu atrisināt programma, kura spēj strādāt ar datu bāzi. Tāda programmu produkta izveidošana vēl nesen bija pietiekami sarežģīts process, kam bija nepieciešama dažāda profila un liela skaita ļoti augstas kvalifikācijas speciālistu piepūle. Tāda programmu produkta izstrādāšana bija uz zinātnes robežas, kas bija pieejama teorētiķiem, nevis praktiķiem. Parastais programmētājs, īpaši students, par to nevarēja pat domāt – tāds uzdevums tam bija pārmērīgi grūts.
Kad bija izgudrota objektu-orientētā programmēšana (valodas Smalltalk, C++ u.t.t.), programmas sāka būvēt nevis no milzīga izmēra procedūrām un funkcijām, kas apstrādāja ļoti sarežģītas datu struktūras, bet gan no salīdzinoši parastiem objektiem-ķieģeļiem, kuros bija paslēpti dati un to apstrādes apakšprogrammas. Objektu elastība ļāva ļoti vienkārši ar mazu piepūli adoptēt tos saviem mērķiem. Operētājsistēmas Windows rašanās standartizēja grafisko lietotāju interfeisu. Tas izrādījās tik labs, ka tam varēja tikai sekot. Tomēr izdarīt to bija ļoti viegli teorijā un ļoti grūti praksē – nebija ērtu programmu izveidošanas līdzekļu. Kad parādījās pielikumu izstrādes Visual Basic vide, visi, kas vēlējās, varēja ātri izveidot Windows-pielikumus ar vizuālās programmēšanas līdzekļu palīdzību. Par programmas būvblokiem kļuva komponenti-objekti, kam vizuālais attēls ir jau izstrādes etapā. Lietotāju interfeisa projektēšana vienkāršojās, tomēr profesionālajiem programmētājiem Visual Basic valoda izrādījās mazliet par vāju.
Kad Borland firma izveidoja Delphi vidi, programmētāji ieguva programmēšanas līdzekli, kas ne soli neatpalika no ērtās Visual Basic vides. Toties, tajā bija spēcīga objektu-orientētā Object Pascal valoda, kā arī unikāli savā vienkāršībā un spēcīgumā līdzekļi darbam ar datu bāzēm. Šo sasniegumu rezultātā jaunā programmētāju paaudze bija izglābta no savu priekšgājēju likteņa. Programmu produktu izveidošana darbam ar datu bāzi kļuva patīkama un pieejama visiem, kas vēlējās.
Autora uzdevums bija izvēlēties programmu produkta veidu, kas strādātu ar datu bāzi, kurš būs par izpētīšanas priekšmetu; izveidot programmas struktūru, kas būtu optimāla dotajam priekšmetu lokam; izveidot datu bāzes struktūru, kas bāzētos uz datu bāžu uzbūvēšanas principiem; parādīt Delphi 3.0 vides iespējas dotā programmu produkta izveidošanai.
Ir zināms, ka datorus plaši pielieto arī izglītības sfērā. Skaitļošanas tehnika arvien plašāk tiek ieviesta gan mācību procesā, gan mācību iestāžu darba organizācijas procesā. Šis datoru pielietojuma virziens tagad ir kļuvis īpaši aktuāls, jo tas ceļ mācību iestāžu darba efektivitāti kopumā. Lai apkopotu un saglabātu informāciju par visas iestādes darbību, nepieciešams veidot datu bāzi, kurā atrodami dati par skolēniem, skolotājiem, klasēm vai grupām, mācību stundu sarakstiem, mācību programmām, apmeklējumu un kavējumu žurnāliem u.t.t.
Datu bāzes informācijai jābūt pieejamai katram skolotājam un administrācijas pārstāvim. Ja ir dota atļauja, katrs darbinieks var papildināt datu bāzi. Tāda datu bāze ir iestādes “dzīvais organisms”, kas atspogoļo mācību iestādes darbību. Datu bāzes informācijai jābūt saprotamai un ērtai lietošanā katram iestādes darbiniekam. Nepieciešams paredzēt arī dokumentu veidošanu, par pamatu ņemot datu bāzes informāciju, un to drukāšanu uz printera. Tātad, bez mācību iestādes datu bāzes vēl nepieciešams programmas pielikums, kas nodrošinātu darbinieku savstarpējo sadarbību ar datu bāzi.
Starp mācību iestādēm īpaši jāizceļ augstskolas, skolas un ārpusskolas mācību iestādes. Augstskolās un skolās jau eksistē tāda veida pielikumi darbam ar iestādes datu bāzi. Ārpusskolas mācību iestādēs šādu programmu pielikumu nav.
Salīdzinājumā ar citām mācību iestādēm ārpusskolas mācību iestādēs ir savas atšķirīgas īpatnības. Parasti ārpusskolas iestādēs darbojas dažādi pulciņi, kuros skolēni iegūst vai padziļina savas zināšanas, prasmes un iemaņas, kas nav iekļautas skolas mācību programmās. Ārpusskolas mācību iestādēs darbojas svešvalodu, žīmēšanas, datoru, šūšanas un piegriezšanas, deju, ritmikas, šaha pulciņi un sporta sekcijas. Par ārpusskolas mācību iestādes darba īpatnībām liecina sekojoši faktori:
dažādos pulciņos ir dažāds nodarbību ilgums (no 45 minūtēm līdz 3 stundām);
dažādi nodarbību laiki (no rīta, dienā, vakarā);
nodarbības notiek gan darba dienās, gan izejamās dienās.
Tātad, ārpusskolas mācību iestādēs nav periodiska nodarbību grafika kā skolās, kur mācību stundu ilgums ir nemainīgs. No tā izriet, ka ārpusskolas iestādēs nevar pielietot programmu nodrošinājumu, kas paredzēts skolām.
Šī darba mērķis – izmantojot programmēšanas vidi Delphi 3.0, izstrādāt ārpusskolas mācību iestādes programmu nodrošinājumu darbam ar datu bāzi.
Izstrādātais darbs sastāv no 3 daļām.…
