SECINĀJUMI
1. Apskatot demogrāfisko situāciju Latvijā par pēdējiem trim gadiem no 2010 – 2013.g. var secināt, ka Latvijas demogrāfiskā situācija ir apdraudēta. Tas, ka iedzīvotāju skaits tomēr pārsniedz divus miljonus, sabiedrību pat nedaudz psiholoģiski maldina, tomēr situācija ir ļoti nopietna un valdībai vajadzētu šai problēmai pievērst lielāku uzmanību. Pēc četrām paaudzēm Latvijas iedzīvotāju skaits, ja turpināsies līdzšinējā demogrāfiskā situācija, būs tikai pusmiljons. Ja steidzīgi nekas netiks darīts, tad pēc simts gadiem Latvija var pārvērsties par neapdzīvotu zemi.
2. Salīdzinot Centrālās statistikas pārvaldes sniegtos datus par 2000. un 2011.g. Tautas skaitīšanām tie parāda, ka Latvijas iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 13%, vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums ir tieši 23-31 gadu vecuma grupā, tādēļ, ka šī ir tā vecuma grupa, kas visvairāk ir izbraukuši no Latvijas darba meklējumos uz citām valstīm. Arī jaundzimušo skaits ir samazinājies aptuveni par 33%, jau šie rādītāji liecina par to, ka Latvijas demogrāfiskā situācija nav pozitīva.
3. Jau vairākus gadus latvijā nenotiek iedzīvotāju dabiskā atražošanās, joprojām Latvijā mirstības rādītāji ir lielāki par dzimstības rādītājiem, kas arī nenodrošinā pozitīvus rādītājus demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, ik mēnesi Latvijā nomirst ap 2000 un vairāk iedzīvotāju, bet piedzimst tikai ap 1000 un nedzudz virs tā, bērnu ik mēnesi.
4. Demogrāfisko tendenču analīze liecina, ka tieši tuvāko 6–7 gadu laikā nepieciešamas vairākas radikālas reformas, kas attiecas uz sociālo sistēmu, kuras stabilitāte ir apdraudēta. Ir nepieciešama sistēmu līdzsvarojoša rīcībpolitika, kas līdztekus pensiju sistēmas izmaiņām aptver arī veselības, nodarbinātības, mājokļa, sociālā nodrošinājuma un teritoriālās attīstības jomas.
5. Pēc statistikas datiem var secināt ka 425 tūkstoši jeb apmēram piektdaļa no Latvijas iedzīvotājiem, ir pakļauti nabadzības riskam. Tas nozīmē, ka viņu mājsaimniecību ienākumi ir apmēram 150 lati mēnesī vai mazāk, un šajās mājas bieži nepietiek naudas īrei, siltumam, pārtikai, dažkārt nav tualetes ar ūdeni, telefona vai televizora.
6. Latvijas valstī ģimenes pabalsti ir viszemākie starp Baltijas valstīm un pat salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm tie ir viszemākie kādus nodrošina Latvijas valsts. Viss satraucošākais ir tas, ka Latvijā ir pārāk zems bērna kopšanas pabalsts (tikai 57 eiro jeb 25% no pabalsta vidējā apmēra ES/EEZ valstīs – 232 eiro mēnesī) un viszemākais ģimenes valsts pabalsts (8 lati jeb 11,4 eiro, kas ir tikai 10% no pabalsta vidējā apmēra Eiropā – 114 eiro mēnesī). Turklāt tas ir teju vienīgais, kas nav atkarīgs no vecāku atalgojuma un veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Atšķirībā no daudzām citām valstīm Latvijā neparedz atbalsta sniegšanu daudzbērnu ģimenēm ilgstošā laika periodā.
…
