Latvijas neatkarības atjaunošana un pāreja uz tirgus saimniecību saistās ar dziļām tautsaimniecības struktūras izmaiņām. Daudziem ir grūtības piemēroties jaunajiem apstākļiem, it īpaši laukos, kur ir neliela saimnieciskās dzīves dažādība, augstas komunikāciju un transporta izmaksas, kā arī nelabvēlīga demogrāfiskā struktūra. Palikusi neizmantota ievērojama ražošanas infrastruktūras daļa, laukos un pilsētās palielinājies bezdarbs.
Darbs ir sociālās un ekonomiskās attīstības būtiska sastāvdaļa. Ar nodarbinātību ir cieši saistīta iedzīvotāju labklājība, kā arī demogrāfiskie procesi. Bezdarba pieauguma apstākļos samazinās iedzīvotāju ienākumi, pasliktinās veselība, pieaug mirstības līmenis. Cilvēki, kuri zaudējuši darbu, to lielākoties pārdzīvo kā savu personīgo neveiksmi, jūtas bezvērtīgi, nepārliecināti par sevi.
Šajā darbā tiks koncentrēta uzmanība uz galvenajiem jautājumiem nodarbinātības jomā un demogrāfiskajām problēmām pēdējo desmit gadu laikā – no Latvijas neatkarības atgūšanas laika līdz šodienai.
Galvenie mērķi ir izpētīt nelabvēlīgo demogrāfisko situāciju Latvijā, tā varbūtējos, iespējamos iemeslus, kā arī darbaspēka tirgus, darbojošās instances tajā un galvenās problēmas darbaspēka tirgū Latvijā. Uzdevums ir izpētīt statistiskos datus, apskatīt spēkā esošo likumu un noteikumu fragmentus, kas saistīti ar darbaspēka tirgu. Tēmas, par kurām ir pētījums, demogrāfiskā situācija un darbaspēka tirgus, pārsvarā ir balstīts un interpretēts kā statistiskie rādītāji un viedokļi. Tādēļ pētījums pārsvarā balstās uz statistisko datu analīzi, personiskajiem novērojumiem un to rezultātā izveidojušos viedokli.
Nobeigumā ar apkopoti galvenie secinājumi, ierosinājumi un konkrēto problēmu iespējamie risinājumi.…