Pirmās nopietnās idejas par Latviju kā demokrātisku valsti, kurā javalda pašiem latviešiem un nevis baltvācu muižniecībai, radās latviešiem iegūstot izglītību Tērbatas Universitātē. Tur latviešu studenti sāka biedroties tā sauktajos latviešu vakaros un pārsprieda dažādas tā laika aktuālas tēmas un dalījās savās vīzijās par Latvijas nākotni. Kaut gan lielāka uzmanība tika pievērsta kultūras attīstībai, tradīciju un folkloras saglabāšanai, tomēr tas lika pamatus turpmākajām suverenitātes idejām.
Par pirmo Latvijas politisko organizāciju var uzskatīt Latviešu Sociāldemokrātisko Strādnieku partiju, kas tika nodibināta 1904. gadā, kaut gan tās pamati ir likti jau 1900. gadā nodibinot nelegālu sociāldemokrātisku organizāciju. No valdības puses pret šo partiju tika vērstas represijas tādēļ tā varēja darboties tikai nelegāli.
1905. gadā saņemot ziņas par Krievijā notiekošo revolūciju arī Latvijā tika izsludināts ģenerālstreiks. Nemieri turpinājās gandrīz gadu. Cieta liels skaits iedzīvotāju, bet nemieriem tomēr bija neliels pozitīvs rezultāts, jo tika ieviesta ticības brīvība un atviegloti biedrošanās un publicēšanās ierobežojumi. Tas arī bija signāls, ka lai kā Krievija negribētu piekāpties latviešiem, kopā tiem ir iespēja realizēt iecerētās reformas.…