Demokrātija - princips, kas nodrošina sabiedrības, kolektīva locekļiem vienādas tiesības un iespējas. Kā arī tā ir valsts forma un politiska iekārta, kurā vara pieder tautai. Vārdam „demokrātija” vai „tautvaldība” ir grieķiska izcelsme ( no demos – tauta, kratos – vara) . Galvenā demokrātijas iezīme jau no pirmsākuma laikiem ir lielāka vai mazāka visu sabiedrības locekļu politiskā vienlīdzība .
Manuprāt, Latvija ir demokrātiska valsts, kaut arī dažās situācijās, dažus māc šaubas vai patiešām tā tas ir, jo mūsu valstī ir sastopami gadījumi, kas izraisa šo neticību, un liekas, ka demokrātiskā valstī vajadzētu darīt un rīkoties nedaudz citādāk. Tāpēc, lai izprastu un pārliecinātos, ko tad īsti nozīmē demokrātija un dzīvot demokrātiskā valstī, priekšroku devu šai tēmai. Kaut vai demokrātija tiek uzsvērta gan pozitīvi, gan negatīvi, taču mūsdienās demokrātija ir kļuvusi par plaši izplatītu pārvaldīšanas formu, kura tiek izmantota valsts politiskās un sabiedriskās dzīves veidošanā.
Demokrātiju varētu nosaukt par tiekšanos pēc ideālas sistēmas. Tomēr ideālas politiskas sistēmas, ideālas valstis nevar pastāvēt, nepastāv un reāli nepastāvēs. Tam pamatā ir pati demokrātija, kas brīvības un vienlīdzības vārdā neļauj sasniegt ideālo variantu. Demokrātiju mūsdienās uzskata par vislabāko, brīvam cilvēkam vispiemērotāko iekārtu. Tādēļ, ja kādu valsti vai politisko sistēmu sauc par „ demokrātisku”, tas nozīmē, ka to raksturo visnotaļ pozitīvi.
Darbā pievērsos demokrātijas būtībai, un dažādām tās galvenajām problēmām. Tas, kas demokrātija ir savā būtībā tiek saprasts ļoti dažādi. Vieni īpaši uzsver tās politiskās un saimnieciskās prakses, ikdienas dzīves paradumu nozīmi. Lai gan eksistē visdažādākās pieejas problēmai, mūsdienu pasaulē pastāv vienprātība, tai ziņā, kādas minimālas prasības jāizvirza valstīm un sabiedrībām, ja tās vēlas tikt atzītas par demokrātiskām.…
