Demokrātijas loma tautas attīstībā

Demokrātijas idejai arvien plašāk izplatoties mūsdienu pasaulē, dažādās diskusijās, kurās demokrātija tiek iztirzāta, jautājumu, vai demokrātija ir vajadzīga, aizvien biežāk nomaina jautājums, kāda demokrātija ir nepieciešama, ko nozīmē demokrātija dažādās sabiedrības dzīves jomās, cik plašs ir tādu sabiedrisko parādību loks, kam var piemērot demokrātijas kritērijus. Ir jāņem vērā arī tas, ka pastāv nošķīrums starp demokrātiju kā ideālu un demokrātiju kā pastāvošās politiskās iekārtas raksturojumu. Demokrātija nekad nevar būt pilnībā gatava, jo mainīgā sabiedriskā dzīve nepārtraukti rada jaunus izaicinājumus vecajām demokrātiskās līdzdalības formām un demokrātiskās pārvaldes principiem.
Savā referātā par demokrātijas lomu tautas attīstībā, izdalu 3 nodaļas. Pirms apskatu demokrātijas lomu tautas attīstībā, pirmajās divās nodaļās sniedzu īsu ieskatu, par to, kas ir demokrātija un, kas ir tautas attīstība un tās nozīme.
Jēdziens demokrātija (gr.δημοκρατία no δῆμος, demos - tauta un κρατειν, krateio - vara; angl. democracy, fr. démocratie, vāc. Demokratie, kr. демократия) burtiski nozīmē valsts pārvaldes formu, kurā vara pieder brīvo iedzīvotāju vairākumam, kas to realizē vai nu tieši (ar likumdošanas iniciatīvu vai referendumu apalīdzību), vai arī ar vēlētu pārstāvju starpniecību: valsts amatpersonas tiek ievēlētas no iedzīvotāju vidus. [1]
Dažādos laikos dažādās valstīs bijis dažāds balsstiesīgo pilsoņu loks, atkarīgs no vecuma, sociālā stāvokļa, mantas cenza, tradīcijām utt. Vēsturē demokrātija parādās V-IV gs.p.m.ē. dažās Senās Grieķijas polisās.…