Demokrātijas un autoritārisma periods Latvijā

1934. gada 15. maijā Latvijā notika valsts apvērsums. Izskaidrojums šim pagriezienam politikā jāmeklē 30. gadu norisēs gan Latvijā, gan Eiropā.
Daudzās Eiropas valstīs 30. gados bija beigusi pastāvēt parlamentārā iekārta un iedibinātas diktatūras: kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā -autoritārais režīms, Vācijā un PSRS - totalitārais režīms. Demokrātijas idejas bija kļuvušas nepopulāras. Situāciju vēl vairāk saasināja pasaules ekonomiskā krīze.
Satversmes sapulce kā augstākais vara orgāns darbojās divus gadus. Vislielākā likumdošanas vara bija Saeimai.
Arī Latvijā bija politiķi, kuriem likās, ka nepieciešams varu koncen­trēt vienās rokās. Pēc viņu domām, parlamentārā iekārta nespēja tikt galā ar problēmām valstī - lielais politisko partiju skaits, to nestabili­tāte un savstarpējās nesaskaņas traucēja Saeimas likumdošanas darbu, biežas bija valdību (Ministru kabineta) maiņas. Arvien skaļāk tika runāts par 1922. gada Satversmes trūkumiem un parlamentārisma krīzi. 1933. gadā lielākā labējā partija - Zemnieku savienība - iesniedza Saeimā likumprojektu par Satversmes grozījumiem, kuri palielinātu prezidenta pilnvaras, bet Saeimas deputāti nespēja par tiem vienoties.…