Kokaugu orgānu morfoloģijas
un anatomijas īpatnības.
Kokaugiem, tāpat kā lakstaugiem, galvenās orgānu sistēmas ir vasa un saknes. Vasa savukārt iedalās veģetatīvajos orgānos (stumbrs, lapas) un ģeneratīvajos orgānos (ziedi un augļi ar sēklām). Taču kokaugu orgāniem ir arī attiecīgas morfoloģiskas un anatomiskas īpatnības, ar ko tie atšķiras no lakstaugu orgāniem. Šīs atšķirības sevišķi izteiktas veģetatīvajiem orgāniem, jo tie daudz vairāk variē nekā ģeneratīvie orgāni.
Pēc ģeneratīvo orgānu morfoloģiskām un anatomiskām atšķirībām no kokaugu grupas izdalās skuju koki, ginks, cikadejas un efedras – kailsēkļu apakšnodalījuma kokaugi. Arī pēc veģetatīvo orgānu ārējās formas un iekšējās uzbūves kailsēkļi vairāk vai mazāk atšķiras no segsēkļiem, it sevišķi no lakstaugiem. Tomēr arī segsēkļu apakšnodalījuma kokaugiem ir kopējas pazīmes, ar kurām tie būtiski atšķiras no lakstaugiem. Savukārt kailsēkļu un segsēkļu apakšnodalījumu kokaugiem ir arī daudzas līdzīgas pazīmes. Domājams, ka šādas pazīmju tuvināšanās cēlonis ir adaptīvā konverģence, kas iedarbojusies uz kokaugiem, tiem daudzu paaudžu gaitā augot līdzīgās <>.
Uzskata, ka augstāko augu evolūcijas gaitā kokaugi bija pirmie, bet lakstaugi radušies vēlāk. Pāreja no kokaugiem uz lakstaugiem ir puskrūmi. Kokaugiem kā evolūcijā senākiem organismiem ir lēnāki evolūcijas tempi, un tie savā attīstībā un izmaiņās ir konservatīvāki nekā lakstaugi.
Kokaugu evolūcija telpā virzījusies no tropu apgabaliem uz mēreno joslu. Tropu apgabalos, kur ziemā temperatūra nav zemāka par 0 0C, kokaugiem nav arī miera perioda. Evolūcijas gaitā tiem izveidojās pumpuri, kuros nelabvēlīgos laika apstākļus panes augšanas konusa audi. Virszemes un augstu gaisā paceltu pumpuru lakstaugiem vairs nav. Kokaugiem ir sarežģīta miera perioda sistēma, kuras lakstaugiem nav, jo viengadīgie augi pārziemo sēklās, divgadīgie – lapu rozetē ietvertā virszemes augšanas konusā, bet daudzgadīgie – pumpuros zemes līmenī. Pavasarī kokaugiem visi pumpuri neplaukst un, pieaugot kokauga vecumam, arvien mazāk veģetatīvo pumpuru realizējas dzinumos. Pārējie pumpuri vai nu atmirst, vai nelielu meristēmas pauguriņu veidā ieaug zaros un stumbros un kļūst par snaudošajiem pumpuriem. Ja virs snaudošā pumpura stumbrs un zari atmirst vai arī tos nogriež, pumpurs plaukst un veido jaunu vasu.…
