Šis referāts ir par vienu no daudzajiem franču filozofa Denī Didro (1713-1784) darbiem, proti, šis darbs ir par satīru „Ramo brāļadēls” (Le neveu de Rameau) , tapis ap XVIII gs. 60-to gadu sākumu. (precīzāk darba tapšanu iekļauj šādā laika posmā: 1762–1779, izdots 1823). Sākotnēji izvēlētā vācu klasiskās filozofijas pārstāvja Johana Gotlība FIHTES darbu „Cilvēka sūtība. Par cilvēka lielumu” nomaina Francijas Apgaismības pārstāvis DENĪ DIDRO. Abi darbi ir ļoti saistoši, taču konstatēju, ka Francijas filozofija, kultūra un vēsture man ir saistošāka par vācu klasisko filozofiju, tāpēc, lai paplašinātu savu zināšanu loku par Franciju un tās ievērojamākajām personām, top šis referāts. Referāta pielikumā ir pievienots īss Francijas vēsturiskās attīstības un politikas apraksts, sākot ar Luiju XIV un beidzot ar pirmo ģenerālštatu sasaukšanas sēdi, kura notiek 4 gadus pēc Didro nāves, Francijas ekonomiku atklājošas tabulas, sociāla rakstura karikatūras un Didro „Enciklopēdijas” pirmpublicējuma pirmais vāks. Kā redzams, pētot satīru „Ramo brāļadēls” neesmu aprobežojusies tikai ar šā darba saistītu sausu faktu citēšanu, bet esmu izpētījusi dziļāku šā darba mijiedarbību ar Francijā un pasaulē notiekošajiem procesiem, kuru netiešā iespaidā un mijiedarbībā top šis sava laikmeta raksturojošais darbs- satīra „Ramo brāļadēls”. Filozofija bieži ir sausa un teorētiska spriedelēšana par kaut kādiem cilvēkiem, lielākoties vīriešu kārtas pārstāvjiem, kuri pirms vairākiem gadsimtiem izvirzījuši kaut kādas hipotēzes vai arī tiek uzskatīti par pagrieziena punktu filozofiskās un sabiedriskās domas maiņā. 18. gs filozofu aizsāktās idejas mēģina vilkt paralēles ar vēlākajiem notikumiem- anatomijas un antivīrusu zāļu izgatavošana, revolūcijas, konstitūciju izveidošana.
…
