Pēckara gados Dignājas pagastā izveidoja Dignājas, Bērzones, Drēģu un Eglonas ciemu. Iedzīvotāju skaits 1944.gada rudenī: 1990, no tiem 843 vīrieši. Evakuēti – 279 cilvēki. Zemnieku saimniecību skaits 1946.gadā – 606. No tām vecsaimniecības 467, 1944./45.gadā izveidotas 139 jaunsaimniecības. Kara laikā cietušas 4 saimniecības. Kara laikā atstātas 26 saimniecības. To zemes platība 1013,43 ha, 5 zirgi, 34 govis, 35 cūkas, 39 aitas, 21 zāles pļāvējs. Bezzirgu saimniecības attiecīgi 83 un vienzirgu saimniecības 1947.gadā – 271. Mājlopi 1945.gada 1.janvārī – govslopi 2267, 873 - zirgi, aitas - 2127, cūkas - 1719. Pagasta kopplatība pēc 1948.gada datiem : 11848,6 ha, tai skaitā 4009 ha aramzemes. Izdividuālo zemnieku saimniecības 592, to zemes kopplatība 9720,8 ha, tai skaitā aramzeme 3768 ha.
Kolektivizācijas gait – līdz 1948.gada beigām pagastā izveidoti 3 kolhozi, no 1949.gada 1.janvāra līdz 1.aprīlim – 2, bet no i.aprīļa līdz 1949.gada beigām – 5 kolhozi. Pagastu 1949.gadā likvidēja. Vēlāk , no 1954.gada līdz 1968.gadam, ciemu teritorijas tika vairākas reizes meinītas, un 1990.gadā, kad atjaunoja Dignājas pagastu, daļa bijušā Dignājas pagasta teritorijas nonāca Ābeļu, Dunavas un Zasas, Leimaņu un Kalna pagastā. 2000.gadā Dignājas teritorija sarukusi līdz 8342,8 hektāru. Arī iedzīvotāju skaits samazinājies līdz 685.
KULAKU SARAKSTU SASTĀDĪŠANA DIGNĀJAS PAGASTĀ
Kā visos pagastos, arī Dignājas 1947.gadā sākās kulaku saimniecību noteikšanas, apstiprināšanas un izslēgšanas karuselis. To apstiprina izraksts no Jēkabpils apriņķa darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas 1947.gada 1.oktobra sēdes protokola Nr.37 , kurā apstiprināja par kulaku saimniecībām nodokļa aplikšanai Dignājas pagasta 18 saimniecības: Andersonas Annas “Jandekšņu”, Neretas Annas “Neretas”, Bogmaļa Andreja “Leimaņu”, Vagulāna Pētera “Staģu”, Pākšāna Jāņa “Pākšānu”, Kazāks Annas “Kraukļu”, Zalakas Martas “Tālavu”, Vilciņa Pētera “Vilciņu”, Treilāna Jāņa “Meņķa”, Augškalna Mārtiņa “Misiņu”, Saldes Kārļa “Straumnieku”, Stroža Jura “Briķīšu”, Zālīša Pētera “Gieriņu”, Andersona Alberta “Krūmiņu”, Brunovska Jāņa “Veckrūmiņu”, Ušaka Roberta “Laukāru”, Apiņa Pētera “Apiņu”, Karašinskis Martas “Pupiņu” saimniecības.
…
