Depresija ir slimība
Depresija ir viena no psihes slimībām. Svešvārds- skaidrojums “Depresioo”- latīņu valodā nozīmē nomāktība, nospiestība. Tā sastopama jebkurā vecumā- sākot no bērnības līdz pat vecumam, pieaugot tās biežumam.
Depresija šķiet slepena slimība, ko grūti vai pat neiespējami saprast tiem, kas nav no tās cietuši vai nav nonākuši saskarsmē ar to.
Depresija nav izlaidīga padošanās grūtsirdībai vai gļēva nespēja saņemt sevi rokās. Depresija ir slimība, turklāt neskaidras etioloģijas- neraugoties uz pasaules zinātnieku pūliņiem, joprojām nav izdevies noskaidrot tās īsto cēloni, līdz ar to mēs neviens neesam pasargāts no saslimšanas. Tomēr depresija nav bezgalīga- agrāk vai vēlāk tā pāriet pat bez ārstēšanas. Tomēr slimību ieteicams ārstēt.
Kopā ar citām slimības pazīmēm ir iespējams uzskatīt depresijas pārdzīvojumu kā vienotu struktūru. Depresijai ir raksturīgi atsevišķi simptomi (nomāktība, enerģijas un interešu trūkums, miega un apetītes traucējumi). Bez tam ir raksturīgi, ka depresīvam cilvēkam izmainās laika un sava ķermeņa uztvere. Depresīvā pašsajūta subjektīvi izpaužas kā fiziska smaguma sajūta (nomāktība, sasaistība, grūtsirdība utt.). Pacienti ar smagu depresiju sajūt savu atsvešinātību no tuviem cilvēkiem. Viņi nespēj tikt līdzi parastam dzīves tempam un dzīvo savā- lēnākā laikā, ar kognitīvo un motorisko gausumu.
Daudziem cilvēkiem, kuri slimo ar depresiju, vienlaikus var būt arī mokoša trauksme. Ja ir depresija ar trauksmi, cilvēks jūt satraukumu vai nepārtraukti uztraucas, ka tūlīt varētu notikt kas slikts un nelabojams. Trauksme ir ļoti nepatīkams stāvoklis, kad cilvēks pārmērīgi uztraucas, jūtas saspringts un nekur nevar rast mieru. Nereti šo stāvokli pavada arī fiziski simptomi- paātrināta sirdsdarbība, žņaudzoša sajūta pakrūtē, līdzsvara traucējumi un citas sūdzības.
…
