-
Depresija
Оцененный!
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | ||
1. | Depresija | |
1.1 | Normālā depresija | |
1.2. | Pataloģiskā depresija | |
2. | Depresijas rašanās iemesli | |
3. | Rudens depresija | |
4. | Depresijas īpatnības dažādos vecuma periodos | |
4.1. | Bērnu depresija | |
4.2. | Pusaudžu depresija | |
4.3. | Involūcijas perioda depresija | |
4.4. | Depresija pēc 60 gadiem | |
5. | Izvairīšanās no iespējamās depresijas | |
6. | Depresijas simptomi | |
7. | Kad jāmeklē palīdzība | |
8. | Pašnāvības risks | |
9. | Cīņa ar depresiju |
Depresija ir slimība, kas ietekmē domas, garastāvokli un ķermeni. Tā ietekmē to, kā cilvēks jūtas, kā uztver lietas un notikumus, kā redz pasauli. Depresija liek justies bezpalīdzīgam, nesvarīgam un nomāktam. Depresija nav tas pats, kas vienkārši pārejošs slikts garastāvoklis. Ir svarīgi saprast, ka drūmās domas ir daļa no depresijas un bieži neatbilst patiesajai situācijai. Depresija ir kā liels mākonis, kas aptumšo visu un atņem dzīvotprieku. Par laimi, vairums šo gadījumu ir ārstējami.
Šo tematu es izvēlējos, jo vēlējos kaut ko vairāk uzzināt par depresiju, tās izpausmēm un sekām. Tā ir ļoti bīstama un mūsdienās izplatīta problēma, arī Latvijā. Šī slimība ir saistīta ar ikdienas dzīves situācijām vientulība, šķiršanās no darba, mācībām, no mājām, no mīļotā cilvēka, nepietiekams atbalsts no ģimenes un draugu puses. Vēl depresijas attīstību var veicināt smagas saslimšanas, traumas, izmaiņas ķermenī. No tā izriet, ka neviens no mums nav pasargāts no šīs „dāmas melnā”.
Ikdienas dzīvē var novērot, kā, mainās, piemēram, klasesbiedru noskaņojums un garastāvoklis. Vienu dienu cilvēks atnāk, noskumis, neapmierināts ar dzīvi, nervozs, agresīvs, bet citu dienu viss atkal ir labi. Tas ir normāli, jo pētījumi liecina, ka ikkatru cilvēku uz zemeslodes vismaz reizi gadā piemeklē depresīvs garastāvoklis.
Aptaujājot savus vienaudžus es vēlējos uzzināt, vai viņi vispār zina, kas ir depresija un vai priekš viņiem šī problēma ir aktuāla.
Gandrīz katram pazīstamas sajūtas, ka viss ir pelēks un nav prieka. Šāds vispārējs noskaņojums pieder pie dzīves kāpumiem un kritumiem un ir normāls veids kā reaģēt uz negatīvu pieredzi, zaudējumiem, vilšanos un pārslodzi. Bet, ja šī tukšuma sajūta vai svina smagums aptver visu garu, iestājas nopietna saslimšana - depresija. Saslimstot ar to, nepieciešama ārstēšana, jo saviem spēkiem atbrīvoties no nomāktā noskaņojuma nevar. …
Depresija ir slimība, kas ietekmē domas, garastāvokli un ķermeni. Tā ietekmē to, kā cilvēks jūtas, kā uztver lietas un notikumus, kā redz pasauli. Depresija liek justies bezpalīdzīgam, nesvarīgam un nomāktam. Depresija nav tas pats, kas vienkārši pārejošs slikts garastāvoklis. Ir svarīgi saprast, ka drūmās domas ir daļa no depresijas un bieži neatbilst patiesajai situācijai. Depresija ir kā liels mākonis, kas aptumšo visu un atņem dzīvotprieku. Par laimi, vairums šo gadījumu ir ārstējami.........Psihiatru un psihoterapeitu vidū vēl arvien nav vienprātības, kādi ir galvenie depresijas attīstīšanās faktori. Taču vairākums speciālistu atbalsta domu, ka tās pamatā ir bioloģisku, psihogēno un sociālo faktoru mijiedarbība. Bioloģiskā faktora ietekmi pierāda tas, ka depresijas pacientu bērni no tās cieš biežāk nekā citi - ari tad, ja bērni aug pie audžuvecākiem. Psihogēnie faktori, kas veicina vai nosaka depresijas rašanos, ir nepietiekama vecāku klātbūtne pirmajos dzīves gados, neizsēroti zaudējumi, pārmērīga vainas sajūta. Depresijas attīstību var veicināt arī sociālie faktori, piemēram, bezdarbs, vientulība vai nabadzība.
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Depresija
Реферат для университета5
-
Vispārējs ieskats par tēmu "Depresija"
Реферат для университета13
-
Depresija un tās pazīmes bērniem
Реферат для университета13
Оцененный! -
Depresija
Реферат для университета6
-
Depresija kā mūsdienu sabiedrības sociāli - psiholoģiska problēma
Реферат для университета19