Derīgie izrakteņi Latvijā

Valsts saimniecības attīstībā nozīmīga vieta ir derīgo izrakteņu ieguvei un izmantošanai. Maz izplatīti vai arī nepietiekami izpētīti derīgie izrakteņi Latvijas zemes dzīlēs ir nafta, dzelzsrūda un brūnogles.
Latvijas derīgo izrakteņu izmantošanas vēsture aptver vairākus simtus un pat tūkstošus gadu, bet to izplatības, kvalitātes un krājumu apzināšana ir sākta tikai pirms apmēram simt gadiem un ģeoloģiskā izpēte – tikai pēdējo piecdesmit gadu laikā.
Derīgie izrakteņi ir izsmeļami un neatjaunojami. Latvijas zemes dzīles satur mālu, kaļķakmeni, dolomītu, ģipšakmeni, stikla un veidņu smiltis, būvniecības smiltis, granti, laukakmeņus, krāsu zemes, saldūdens kaļķus, dzelzs rūdu u.c.
Latvijā lielākais kopīgais minerālizejvielu ieguves apjoms bija 80-to gadu nogalē (apmēram 25 miljoni m3 gadā). Pirmo vietu ar vairāk nekā miljoniem m3 gadā ieņem smilts un grants. Vislielākais pieprasījums ir pēc grants, smilts un dolomīta. Šos derīgos izrakteņus pārsvarā izmanto ceļu būvei un to uzturēšanai, kā arī betona izstrādājumu ražošanai.
Dažu minēto derīgo izrakteņu vecums sasniedz pat 400 milj. gadu un to iegulu dziļums mainās robežās no 0 līdz 970 m. Pašlaik praktiski izmantojamo atradņu dziļums sasniedz 20 m.
Latvijas derīgo izrakteņu vispārīgs raksturojums
Par derīgiem izrakteņiem sauc dabiskus minerālu un iežu sakopojumus, kurus izmanto konkrētu tautsaimniecības vajadzību apmierināšanai vai uzdevumu atrisināšanai. Derīgo izrakteņu atradnes, savukārt, ir derīgo izrakteņu sakopojumi, kuru daudzums, kvalitāte un ieguves apstākļi pie noteikta tehnikas un tehnoloģijas attīstības līmeņa nodrošina ekspluatācijas ekonomisku lietderību.…