Sākot darbu, izvirzījām sasniedzamos mērķus. Tie bija, uzzināt vairāk par derīgo izrakteņu izmantošanu un saglabāšanu, kā arī ievākt informāciju par mūsu skolas skolēnu informētību šajos jautājumos. Darba tēmu izvēlējāmies šādu, jo, no visām piedāvātajām tēmām, atradām tieši šo par mums tuvāko.
Derīgie izrakteņi ir ļoti nozīmīga lieta visā mūsu Saldus rajonā, tie baro mūsu ekonomiku un rada darbavietas daļai iedzīvotāju, tie ietekmē arī ekoloģisko situāciju rajonā. Derīgo izrakteņu izmantošana ļoti tieši attiecas uz ilgtspējīgo attīstību, tās pamatprincipiem, jo tas, ko mēs izrokam no zemes šodien, nebūs pieejams mūsu pēctečiem rīt. Svarīgi bija uzzināt, vai mūsu vietējās raktuves varēs pastāvēt arī pēc pāris gadu desmitiem. Jābilst, ka šis projekts ir vajadzīgs mums un mūsu klasesbiedriem, jo tas sevī ietver atziņas, kas lielā mērā paplašina redzesloku un savas apkārtnes izpratni, apziņu.
Derīgie izrakteņi ir neorganiskas vai organiskas izcelsmes minerālu un iežu sakopojumi zemes garozā, kurus var izmantot atbilstoši tehnoloģijas attīstības līmenim. Pēc izplatības izmantojamie Latvijas zemes dzīļu resursi ir iedalāmi bieži un ierobežoti sastopamos derīgajos izrakteņos. To izpētītās iegulas - atradnes - kopumā veido Latvijas minerālizejvielu bāzi.
Bieži sastopamie derīgie izrakteņi - smilts un grants, māls, kūdra un saldūdens kaļķieži ir ģeoloģiski visjaunākie (kvartāra) veidojumi un ieguļ samērā nelielā dziļumā. Pārējie tautsaimniecībā pieprasītie derīgie izrakteņi - ģipšakmens, kaļķakmens, dolomīts, kvarca smilts un devona māls, kuru izcelsme saistās ar pirmskvartāra nogulumu slāņiem, atrodas lielākā dziļumā un to izplatība ir ierobežota. Sapropelis sastopams daudzos Latvijas ezeros un vietām arī kūdras purvos.
Latvijas derīgie izrakteņi ir izejviela galvenokārt būvmateriālu un ķīmiskajai rūpniecībai un tikai nelielā apjomā tos (kūdru) izmanto enerģētikā.
Pēc ģeoloģiskās izpētes detalitātes krājumus iedala 3 kategorijās:
A- izpētītie derīgo izrakteņu krājumi;
N- novērtētie krājumi;
P- prognozētie krājumi.
Dati par Latvijas minerālizejvielu bāzi apkopoti 1.tabulā. Bez izpētītiem krājumiem zemes dzīlēs vēl ir ievērojama minerālizejvielu novērtēto krājumu rezerve. To varēs izmantot pēc papildus izpētes darbiem konkrētās atradnēs. Jaunu atradņu atklāšanas iespējas uzrāda vairākus desmitus un pat simtus km2 lielas prognozēto krājumu teritorijas, kuras izdalītas reģionālo ģeoloģisko pētījumu rezultātā.…
