1. IEVADS
Tautas veselību nosaka trīs pamat faktori: sociālie apstākļi, vide un veselības aprūpes sistēmas efektivitāte. Alkoholisms var būt gan cēlonis, gan iemesls sociālām problēmām – bezdarbam un nabadzībai. Jau 18.gadsimtā baltvācu rakstnieks un apgaismotājs Garlībs Merķelis par vienu no galvenajiem latviešu tautas posta cēloņiem uzskatīja pārmērīgu alkohola lietošanu. Arī pašreiz alkoholisms ir viens no ievērojamākajiem valsts attīstību un tautas labklājību kavējošiem faktoriem. Slimības, negadījumi, noziegumi, sabojātas tuvinieku dzīves – tāda ir cena, ko maksājam par vēlmi ļauties alkohola vilinājumam.
Droši varu apgalvot, ka ikviens no mums kādreiz ir pamēģinājis kādu no alkoholiskiem dzērieniem. Taču tas, kas pašlaik notiek sabiedrībā lietojot alkoholiskos dzērienus mani neatstāj vienaldzīgu.
Jo vairāk mēs runāsim un uzsvērsim alkoholu kā sabiedrības problēmu, jo lielāka cerība, ka tiksim saklausīti.
Mūsu sabiedrībā joprojām ir par maz zināšanu, kā palīdzēt sev. Un kā varam palīdzēt otram, kam ir nepieciešama profesionālu speciālistu palīdzība.
Viens no deviances veidiem ir pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana, kas indivīdu var novest līdz alkoholismam. Cilvēks piedzimst par nedzērāju un paliek par tādu, kamēr neiesaistās dzeršanā.
Pieņemu, ka lielākā daļa sabiedrības uzskata, ka tas, kas notiek deviantajā sabiedrībā viņus neskar.
2. DEVIĀCIJA – NOVIRZE UZVEDĪBĀ
Šis socioloģijas virziens apliecina, ka sabiedrībā eksistē novirze uzvedībā. Vārds deviācija veidojies no latīņu valodas “de” - novirze un “via” - ceļš, tas ir “novirze no ceļa”.
Katram cilvēkam ir savas normas un noteikti stereotipi, kas raksturo viņa uzvedību. Lai atbrīvotos no ierastajām tradīcijām, uzvedības formām, cilvēki laika gaitā ir izgudrojuši visdažādākos relaksācijas un atbrīvošanās veidus.
…