Mediju dienaskārtības teorija akadēmiskos pētījumos vēl joprojām tiek aplūkota kā pirmā publiskā viedokļa teorija pasaulē, taču vairāk pētīti tiek mediju efekti. Gan akadēmiķi, gan praktiķi uzskata, ka tiem ir lielāka vara pār cilvēku viedokļu veidošanu. Proti, nozīme vairs nav ziņas garumam vai burtu izmēram, bet gan lietotajiem vārdiem, izteicieniem un mākslinieciskajiem izteiksmes līdzekļiem, caur kuriem tiek netieši rādīta medija pozīcija un caur kuriem medijs palīdz veidoties cilvēku viedokļiem vai attieksmēm.(Vikipēdija b. g.)
Secinājumi
Rakstot šo darbu un pētot pieejamo informāciju, galvā noformulējās tāda kā spēcīga tēze – Mediji ir spējīgi sagrozīt jebkura cilvēka prātu – gan apdomāti, gan neapdomāti. Atliek tikai novietot kādu ziņu rakstu pirmajā lappusē, lai gūtu visu lasītāju uzmanību, lai liktu lasītājiem saprast, ka tas ir svarīgākais šajā izdevumā.
Darba procesā, arī pati pievērsu uzmanību šai mediju rīcībai. Spilgi to ievēroju arī nesenajā, skumjajā traģēdijā Francijā, Parīzē, kad mira vairāk kā 150 cilvēki islāmistu teoristu dēļ. Atriebībai, vel divas citas valstis, neskaitot Franciju uzmetušas bumbas Sīrijas valstij, bet kas notika ar Sīriju, to neviens nezin. Lūk arī redzams mēdiju pieliktais pirksts. Tā vietā lai mediji parādītu situāciju sīrijā, viss atbalsts, informācija tiek vērsta tikai uz Francijas pusi.
Nedaudz līdzīga situācija radās arī Ukrainā, sakarā ar Krievijas notriekto lidmašīnu. Video tika stāstīts par to, cik briesmīgi ir bijis, miruši ļoti daudz bērni. Neviens nav uzdrošinājies pārvietot notikuma vietā atrastos gruvešus, pārpalikumus no avārijas. Arī vācijā slavens profesors iesaistījies izmeklēšanā, meklējot, kas varētu būt šāvējs. Bet patiesībā, daudz kas bija mediju jaunizdomājums. Patiesībā, uzmeklējot šo Vācijas profesoru, tas bijis tikai parasts vācijas iedzīvotājs. Arī skatoties kadru no tradēģijas vietas, izkritušās bērnu mantiņas neizskatījās neaiztiktas, bet gan skaisti sakārtotas rindā.(Documentary 2014)
…
