Dievmāte pareizticīgajā baznīcā ir ļoti nozīmīga persona, tai veltītas neskaitāmas ikonas, bieži vien tajās dievmāte ir attēlota ar bērnu, Kristu, uz rokas. Līdzīga ir arī katoļticīgās pasaules attieksme, arī katoļu sakrālā māksla piedāvā neskaitāmus mākslas darbus ar dievmātes un Kristus bērniņa attēlojumu. Savukārt protestanti vairāk koncentrējas tieši uz svētajiem rakstiem, tāpēc vairāk uzmanības, bez paša Trīsvienīgā Dieva, kas ir galvenais jebkurā kristietības konfesijā, velta apustuļiem un evaņģēlistiem, kas rakstus uz pašu vēsti izplatījuši. Tāpēc par sava referāta tēmu izvēlējos Dievmātes sižetu, lai līdz ar to uzzinātu ko vairāk par pašu Ddievmāti. Tieši Odigitriju jeb Ceļa Rādītāju izvēlējos, jo vienīgā līdz šim man pazīstamā ikona bija Tihvinas Dievmātes ikona, kuru 2004. gadā varēja aplūkot arī Latvijā, tā kā tik daudzi vēlējās aplūkot to, sapratu, ka tā ir ļoti nozīmīga pareizticīgajā pasaulē. Tad uzzināju, ka Tihvinas Dievmāte pieder pie Odigitrijas sižeta.
Par sava referāta mērķi izvirzu aplūkot Dievmātes Odigitrijas jeb Ceļa Rādītājas sižetu gan kā reliģisko uzskatu, gan kā mākslas vēstures izpētes sastāvdaļu, jo uzskatu, ka ikonās abi ir savijušies tik cieši, ka nevar ignorēt nevienu no šiem aspektiem. Lai to sasniegtu izvirzu sekojošus uzdevumus: noskaidrot Dievmātes Odigitrijas jeb Ceļa Rādītājas sižeta izcelšanās reliģisko skaidrojumu; ikonogrāfijas noteikumus, to atspoguļojumu dažādās ikonās; sižeta vēsturisko attīstību dažādās mākslas skolās.…