SECINĀJUMI
Bakalaura darba mērķis bija izpētīt, kādi objekti un kādi formāti ir pārstāvēti Latvijas atmiņas institūciju digitālajās kolekcijās. Šis pētījums bija diezgan aktuāls, jo arī digitālo kolekciju veidošana kļūst aizvien izplatītāka, un tās tiek izmantotas aizvien vairāk. Lai to izpētītu, bija jāapzina, kādi vispār digitālie objekti un formāti digitālajās kolekcijās tiek izmantoti. Pētījumā pavisam tika iekļautas 134 digitālās kolekcijas, kuras projekta „Nacionālā identitāte digitālajā vidē” darba grupa pēc izvērtēšanas ir iekļāvusi Latvijas atmiņas institūciju veidoto digitālo kolekciju datubāzē. Pētījuma empīrisko bāzi par kolekcijās iekļautajiem objektiem un formātiem veidoja aptaujas anketas, kuras valsts pētniecības programmas „Nacionālā identitāte” apakšprojektā „Nacionālā identitāte digitālajā vidē” bija izveidojusi darba grupa. Objektu un formātu pētīšanai tika izveidota matrica, kurā bija iekļauts anketas numurs, digitālās kolekcijas nosaukums, veidotājs, atmiņas institūcijas veids un tās atrašanās vieta, 19 dažādi objekti un 15 dažādi formāti. Dati tika iegūti ar kontentanalīzes metodi. Var secināt, ka visvairāk pārstāvētie objekti digitālajās kolekcijās ir fotogrāfijas un foto negatīvi. Turklāt, tā kā visvairāk šo objektu ir pārstāvēti bibliotēku veidotajās kolekcijās, tad var secināt, ka bibliotēkas arī ir visaktīvākās to digitālo kolekciju veidošanā, kurās ir dažādi attēli. Var secināt arī to, ka visvairāk pārstāvētais formāts ir jpg un ka to arī visvairāk izmanto digitālās kolekcijas, kuras veidojušas bibliotēkas. Bakalaura darbā par pētījuma pamatu tika izmantota racionālisma teorija un Mijiedarbības trīs komponentu modelis jeb Mijiedarbības triptiha modelis. Racionālisma teorija balstās uz to, ka par neko nevar būt drošs, pirms tas nav pārbaudīts. Patiešām izrādījās, ka digitālie objekti un formāti ir daudz daudzveidīgāki, nekā sākumā varēja iedomāties. Mijiedarbības triptiha modelis tika izmantots tādēļ, ka tas vislabāk raksturo savstarpējo mijiedarbību. Arī digitālo kolekciju veidi un formāti ietekmē mijiedarbību starp kolekciju un tās lietotāju, un jo labāk ir zināms, kādi veidi un formāti ir šajās kolekcijās, jo labāk var izprast šo kolekciju, kas atvieglo tās lietojamību.
Bakalaura darbā izvirzītā pirmā hipotēze par to, ka digitālās kolekcijas pārsvarā ir teksta veidā un pdf formātā nav apstiprinājusies, jo visvairāk ir attēlveida objektu – fotogrāfijas un foto negatīvi, bet visbiežāk izmantotais formāts ir jpg.
Arī otra izvirzītā hipotēze, ka kolekcijās iekļauto objektu veids un formāts nav atkarīgi no atmiņas institūcijas veida vai kolekcijas veidotāja atrašanās vietas nav apstiprinājusies, jo tika noskaidrots, ka izmantoto objektu veids un formāts, kas tajā tiek izmantots, katrā atmiņas institūcijā var būt ļoti atšķirīgs, un ne visās kolekcijās šie veidi un formāti ir pieejami. Kā arī tika noskaidrots, ka atrašanās vieta ietekmē to, kādi objekti un formāti tiek vai netiek izmantoti.
Turpmākajos pētījumos būtu ieteicams pētīt sīkāk formātu lietošanu digitālajās kolekcijās, veikt pētījumu, lai apzinātu digitālo objektu skaitu kolekcijās, varētu pētīt arī formātu attīstību un iespējamos riskus, ja būtu vajadzīga konvertācija uz citu formātu. Lietderīgi būtu pēc kāda laika atkārtot šādu pašu pētījumu, lai konstatētu, vai objektu veidu un formātu izvēle ir mainījusies.
…
