Terminam dioksīni nav vienas konkrētas definīcijas.
Dioksīns ir viens no toksiskākajiem ķīmiskiem savienojumiem, ko radījis cilvēks.
Vārds dioksīns ir kopējs apzīmējums vairākiem simtiem apkārtējā vidē stabilu, dažkārt ļoti toksisku vielu.
Visas šīs vielas ir kancerogēnas, jo sekmē ļaundabīgo audzēju veidošanos, bet visbīstamākais savienojums ir TCDD(tetrahlordibenzo-p-dioksīns). Tā ir balta kristāliska viela, kas pēc ārējā izskata atgādina pārtikas sāli. Tā ir hidrofoba viela(nešķīst ūdenī), bet šķīst taukos un eļļās.
Dioksīnam nav rūpnieciska pielietojuma, tas ir ražošanas blakusprodukts.
Dioksīna veidošanās un nonākšana vidē.
Dioksīnu pirmo reizi atklāja kā piemaisījumu kādā herbicīdā(2,4,5-T), ko plaši lietoja ASV, lai iznīcinātu nezāles starp dzelzceļa sliedēm, attīrītu joslas ap augstsprieguma līnijām, iznīcinātu pamežu jaunaudzēs. Vielu maisījumu ar nosaukumu „Oranžais aģents”, kas saturēja arī herbicīdu 2,4,5-T, lietoja Vjetnamas kara laikā par defoliantu, kuru šķidruma veidā izsmidzināja džungļos. Daudzi amerikāņi un Vjetnamas civiliedzīvotāji saindējās un saslima.
Pēdējos 40 gados ir ļoti strauji palielinājusies rūpnieciskā ražošana un vienlaikus arī hlorēto organisko savienojumu un plastmasu lietošana. Plaši lieto insekticīdus, pesticīdus un polinilhlorīda(PVC) plastmasas izstrādājumus. No PVC gatavo automobiļu sēdekļu pārvalkus, izolācijas materiālus, šampūnu pudeles, rokassomas, apdares un santehnikas materiālus, tapetes u.c. Mēs esam burtiski polivinilhlorīda ielenkti. To ražošanā un sadedzināšanā kā blakusprodukts rodas dioksīns. Daudzus gadus dioksīns nonāca vidē hlorēto plastmasu, pesticīdu, herbicīdu un insekticīdu ražotņu apkārtnē, kā arī vietās, kur šos produktus lietoja: ap elektrolīnijām un dzelzceļiem, augļu dārzos, lauksaimniecības produktu un papīra ražotnēs.…
