Secinājumi:
1. Debitoru parādi ir naudas summa, kuru mēs esam aizdevuši kādam vai neesam saņēmuši, par jau veiktu pakalpojumu vai izsniegtu preci;
2. Bilancē debitorus klasificē pēc tā atmaksas termiņa. Pastāv ilgtermiņa un īstermiņa debitori. Debitorus klasificē pēc to atgūšanas drošuma: drošos, šaubīgos un bezcerīgos;
3. Uzņēmumā ir jāpievērš liela uzmanība debitoru parādu kontrolēšanai un laicīgi jāseko līdz to atmaksāšanai, un jārīkojās. Jānosaka kreditēšanas iespējas, lai nerastos situācijas, ka debiotru parādi ir pārāk lieli un uzņemums vairs netiek galā ar savām finansēm;
4. Uzņēmumam ir jārūpējās netikai par to, kā atgūt debitoru parādus, bet arī par to, kā tos atgūt nezaudējot reputāciju;
5. Tiešs kontaksts ar debitoriem ir efektīvāks, ka elektroniskā saziņa;
Priekšlikumi debitoru uzskaites un vadības pilnveidošanai:
1. Norēķinus ar debitoriem grāmatvedim jāsalīdzina reizi gadā inventarizācijas laikā pirms gada pārskata sastādīšanas, ieteikums salīdzināt debitoru parādus biežāk, jo ar elektronikas starpniecību, tas neprasa daudz laika un līdzekļus, bet tādā veidā mēs esošajiem parādniekiem atgādinam par sevi;
2. Atgādināt klientam par sevi biežāk, piemēram, zvanot;
3. Slēdzot līgumus vai darījumus par būtiskām summam ar nezinamu partneri, vēlams, iegūldot nelielus līdzekļus, pirms darījuma veikšanas un līguma noslēgšanas pārbaudīt šī klienta maksātspēju, gribu maksāt. Katram uzņēmums pirms tam nosakot un izvērtējot būtiskumu;
4. Ar juristu palīdzību izstrādāt korektus pirkšanas – pārdošanas līgumus.
…