Starp Latvijai būtiskākajām problēmām Darba tiesību un darba attiecību jomā jāmin - bezdarbs, darba aizsardzības jomas zemā attīstība, "aplokšņu algas" un darba attiecības bez līguma, zemais atalgojums dažās nodarbinātības jomās, darba spēka pakāpeniska aizplūšana uz ārzemēm, pieaugošs speciālistu trūkums daudzās specialitātēs (inženierzinātnes, ķīmija u.tml.) pastāvošā diskriminācija darba tirgū, kā arī daudzas citas. Minētās problēmas liecina, ka būtu vēl veicams liels darbs, lai uzlabotu situāciju. Problēmas rodamas jau ķēdes sākumā - Latvijā darbu ir grūti atrast, bieži vien arī grūti tajā noturēties vairāku iemeslu dēļ. Un pastāvošā diskriminācija darba tirgū šo situāciju vēl vairāk saasina.
Šo tēmu “Dzimumu diskriminācija darba tirgū” izvēlējos, jo pati esmu saskārusies ar šādu diskriminācijas veidu dzīvē. Viens no diskriminācijas paveidiem, ar ko saskāros bija jaunā veikala pārdevēju atlase, kur potenciālās pārdevējas tika šķirotas pēc fotogrāfijām, kas bija pievienotas iesūtītajiem CV, nevis pēc šo cilvēku pieredzes. Un es uzsvēru tieši pārdevējas, jo bija jau arī daudzi vīrieši-pretendenti uz šo amatu, bet neviens tā arī neizturēja konkursu.
Līdz ar to mēs redzam, ka šāda problēma pastāv un tā būtu jānovērš, lai neaugtu valstī bezdarba līmenis. Protams, diskriminācija nav aktuāla tikai šodien. Tā pastāv jau vairākus gadsimtus. Agrāk dzimumu diskrimināciju bija vieglāk konstatēt, jo vairāk pastāvēja tiešā dzimumu diskriminācija- darbi tika krasi dalīti vīriešu un sieviešu darbos, sievietes jau kopš pašiem aizsākumiem, kad ieguva tiesības strādāt, saņēma zemāku atalgojumu nekā vīrietis. Mūsdienās šī diskriminācija ir pārgājusi vairāk uz slēptāku veidu, piemēram, lai sievietei nevajadzētu maksāt tādu pat algu kā vīrietim par vienādu pienākumu veikšanu, viņas darbs tiek nosaukts savādāk, un piešķirta zemāka samaksa, piemēram, sekretāre un biroja administrators praktiski veic vienādus pienākumus, bet darba devējs sekretārei var piešķirt zemāku algu nekā biroja administratoram.
Daļēji varbūt arī tādēļ, ka šī pastāvošā diskriminācija ir slēpta, maz cilvēki, kas ar to ir saskārušies griežas pie attiecīgajām valsts instancēm, ar lūgumu skatīt šo lietu, un novērst diskriminācijas esamību attiecīgajā darba vietā. Šāda attieksme, protams, rada labvēlīgu vidi diskriminācijas plaukšanai darba tirgū, un neveicina daudzo, vienlīdzību sargājošo likumu izpildi darba devēju vidū.…
