Disleksija ir specifisks lasīšanas procesa traucējums, kam ir neirobioloģiska izcelsme. Cilvēkiem ar disleksiju ir grūti sapludināt vārdus zilbēs, zilbes vārdos, precīzi un/vai ātri lasīt. Šiem cilvēkiem parasti ir arī grūtības rakstīt – viņi izlaiž burtus, jauc to kārtību, jauc vārda skaņu un zilbju sastāvu (disgrāfija). [10]
Disleksijas cēloņi pagaidām nav noskaidroti, bet zinātnieces, grāmatas „Mācīšanās traucējumi no A līdz Z” autores Korina Smita un Liza Strika norāda uz bioloģiskajiem faktoriem, kas veicina mācīšanās traucējumus: smadzeņu bojājumi (toksisku vielu ietekmē, asinsizplūdums smadzenēs, audzēji, slimības, mātes grūtniecības laikā pārslimotas slimības, kaitīgu vielu ietekme uz augli, dzemdību komplikācijas); defekti smadzeņu attīstībā; neiroķīmiskā līdzsvara traucējumi (bērniem ar uzmanības deficīta hiperaktivitātes sindromu) un iedzimtība. Par iedzimtību kā faktoru, kas veicina traucējumu rašanos, visbiežāk runā tieši saistībā ar disleksiju. Uz to norāda arī K. Smita un L. Strika: "Diezgan daudz ir pierādījumu, ka ģimenēs no paaudzes paaudzē var atkārtoties daži valodas, runas, uztveres un izpratnes traucējumi un tiek apvienoti ar vienu kopēju nosaukumu – disleksija." [1;13;12]
Latvijā pieņemts uzskatīt, ka disleksija varētu būt viens no valodas attīstības traucējumiem.
Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Pedagoģijas nodaļas lektore, logopēdijas speciāliste un pedagoģijas zinātņu doktore Sarmīte Tūbele uzsver, ka valodas un runas attīstība ir cieši saistīta bērna attīstību un šajā procesā ir kritiskie periodi: pirmais un otrais dzīvības gads, kad veidojas priekšnosacījumi runas attīstībai, veidojas komunikatīvās uzvedības pamati un runas stimuls ir saskarsmes vajadzība; trīs gadi, kad intensīvi attīstās saistītā runa, notiek pāreja no situatīvās runas uz konteksta runu, kas prasa centrālās nervu sistēmas darbības (CNS) saskaņotību (tieši šajā vecuma posmā var parādīties problēmas, ja CNS darbība nav saskaņota – bērnam var mainīties uzvedība, var novērot spītību, negatīvismu, var rasties stostīšanās, runas attīstības aizture); seši septiņi gadi, kas ir rakstīšanas attīstības sākums un kad pieaug bērna CNS noslogojums, jo par vadošo kļūst mācību darbība, kas prasa no bērna citu attieksmi. …
