Tas ir fakts, ka visi modernie un nākotnes tīkli pamatojas uz optisko šķiedru sakaru līnijām (OŠSL). Neiedziļinoties teorijā, var apgalvot, ka vājinājums (α) un dispersija (τ) ir galvenie parametri, kas nosaka OŠSL caurlaidību. Tā kā caurlaidības joslas kilometrisko vērtību nosaka škiedras dispersija un tā tiek izteikta ar vienādību f = 1/, projektējot OŠSL, tās garumu un caurlaidības joslu nosaka, vadoties pēc dispersijas τ un vājinājuma α-1 optiskajā šķiedrā (OŠ). Acīmredzams, ka šo parametru noteikšana arī ir OŠSL mērījumu primārais uzdevums. Šī darba mērķis ir apskatīt galvenos dispersijas veidus un faktorus, kas nosaka to ietekmi uz OŠSL.
Dispersijas jēdziens.
Dispersija ir spektrālā signāla optisko un modas komponenšu izkliede laikā, kas noved pie optiskā starojuma impulsa ilguma palielināšanās, tam izplatoties optiskajā šķiedrā (OŠ), un kas tiek izteikta kā impulsa laika kvadrātu starpība ieejā un izejā:
Dispersijas ietekme
Dispersija ne tikai ierobežo OŠ frekvenču diapazonu, bet būtiski samazina signālu pārraides attālumu, tā kā jo garāka ir līnija, jo lielāks ir impulsa ilguma palielinājums (1. zīmējums).
Dispersiju noteicošie faktori
1.Virzīto modu izplatības ātrumu starpība.
2.Optiskās šķiedras virzošās īpašības.
3.Tā materiāla parametri, no kura OŠ izgatavota.
Sakarā ar to, kā galvenos dispersijas rašanās iemeslus var minēt, no vienas puses, lielo modu skaitu OŠ (starpmodu dispersija), un, no otras puses, starojuma avotu, kas reāli darbojas viļņu garuma spektrā , nekoherenci (hromatiskā dispersija).
2.1. Starpmodu dispersija
Starpmodu dispersija dominē daudzmodu OŠ un to izsauc modu pārvietošanās laika atšķirības pa OŠ no ieejas līdz izejai. OŠ ar pakāpenisku laušanas koeficienta profilu elektromagnētiskā viļņa ar viļņa garumu izplatīšanās ātrums ir vienāds un vienlīdzīgs
kur c – gaismas ātrums, l – šķiedras garums. Šajā gadījumā visi stari, kas krīt uz OŠ galu pret tā asi leņķu robežās 0< < а, sasniedz uztvērējierīci ar nelielu laika nobīdi, kas, dabiski, noved pie uztveramā impulsa ilguma palielināšanās. Gradientšķiedru starpmodu dispersija, kā likums, ir par kārtu un vairāk zemāka nekā pakāpeniskajām šķiedrām. …
