IEVADS
Vēsturiski bankas darbības pirmsākumi radās līdz ar tirdzniecības attīstību. Lai norēķinātos par pirkumiem ar svešzemju tirgotājiem, bija nepeiciešams mainīt naudu. Tāpēc atsevišķi vidusslaiku pilsētu tirgos sāka ieplūst citu zemju nauda un tās mainīšana parasti notika pilsētas tirgus laukumā. Vēsture liecina, ka pirmie naudas mainītāji bija itālieši. Viņi naudas mainīšanas operāciju veikšanai izmantoja galdu vai solu, kuru novietoja tirgus laukumā. Līdz ar to arī termins banka aizgūts no itāļu valodas vārda banco. To var tulkot kā galdu, solu. Tajā gadījumā, ja kāds no tirgotājiem mēģināja naudas mainīšanas laikā piekrāpt savu klientu, viņa galds vai sols tika salauzts. Tādā veidā tika sodīts tirgotājs par negodīgu rīcību, un tas jau nozīmēja bankrotu.
Banku rašanās ir saistīta ar to pakalpojumu sniegšanu, kas skāra galvenokārt zelta un citu dārgmetālu glabāšanas un pārvadāšanas bija riskants pasākums, jo ļoti bieži ceļā varēja uzbrukt laupītāji un dārgmetālus atņemt. Tāpēc tirgotāju vidū radās doma, vai nevarētu zeltu nodot glabāšanā juvelieriem, kuriem bija uzceltas speciālas dārglietu glabātuves un pagrabi.
Juvelieri labprāt paņēma dārglietas glabāšanā, bet par šādu pakalpojumu viņi iekasēja no tirgotājiem noteiktus procentus jeb augļus. Juvelieri kā apliecinājumu tam, ka zelts atrodas viņu glabātuvēs izdeva uzrakstītu uz tā īpašnieka - tirgotāja - vārda noteiktu dokumentu; sākotnēji tās bija vērtības zīmes, bet vēlāk jau tika izrakstīti vekseļi. Tos varēja izmantot, lai samaksātu par pirkumiem. Tādejādi tirgotājiem bija iespēja pārvietoties no vienas pilsētas uz otru daudz drošāk, līdz ņemot tikai dokumentu kā dārgmetālu noguldījuma apliecinājumu, kas vienlaicīgi kalpoja arī kā maksāšanas līdzeklis.
Ar laiku, kad zelta krājumi pagrabos kļūst ievērojami, bet tā kustība ir niecīga, zelta uzglabātāji sāk saprast, ka uz noguldītā zelta rēķina viņi varētu iegūt papildu augļus, to aizdodot tiem, kuri nonākuši īslaicīgās naudas grūtībās.
Attīstoties naudas apgrozībai, tirgotāju un augļotāju slānim, zelts arvien biežāk tiek paņemts glabāšanā un aizdots pret procentiem. Līdz ar to sāk rasties pirmie baņķieru nami, kuri būtībā bija augļotāju uzņēmumi. Banku darījumi it īpaši attīstījās 14.gs. Itālijā, Vācijā un Holandes pilsētās, bet vēlāk lielākajos tirdzniecības centros- Amsterdamā, Venēcijā, Hamburgā - radās žirobankas; to galvenā funkcija bija beskaidras naudas pārskaitīšana no viena konta uz otru kā savas zemes, tā arī starpvalstu ietvaros.
Attīstoties tirgus saimniecībai, 17.-18.gs. notiek arī strauja banku attīstība, it īpaši Lielbritānijā. Bankas ne tikai aizdeva metālnaudu, bet arī sāka kreditēt uzņēmējus, iesniedza parādzīmes un veica citas ar naudas apgrozību saistītas operācijas. Šajos apstākļos rodas nepieciešamība veidot speciālu institūciju, lai koncentrētu emisijas operācijas valstī vienas bankas rokās, kuru kontrolētu valdība. Tādejādi tiek likti pamati banku sistēmas izveidošanai.
Mūsdienu sabiedrībā naudai ir būtiska nozīme ne tikai katra cilvēka, bet arī visas sabiedrības dzīvē. To var uzskatīt par vienu no būtiskākiem cilvēces sasniegumiem. Valstī funkcionējošā naudas sistēma var vai nu sekmēt, vai bremzēt tās tautsaimniecisko izaugsmi. Nacionālā nauda ir arī viena no valsts neatkarības pazīmēm. Naudas funkcionēšana mūsdienās cieši savijas ar banku un citu finansu institūciju darbību. Nauda un ar to saistītie jautājumi veido nozīmīgu problēmu loku ekonomikas zinātnē un tautsaimniecības praksē.
Mūsdienu laikā tā ir ļoti aktuāla problēma, daudzi cilvēki pievērš uzmanību šai problēmai pētot to. Banku sistēma ļoti strauji attīstās visā pasaulē, īpaši Latvijā pēdējo gadu laikā. Jautājums par banku attīstību un stabilitāti Latvijā interesē gandrīz katru cilvēku neskatoties uz viņa sociālo stāvokli sabiedrībā, jo tā ir arī mūsu stabilitāte.
Darba izpildes zinātniskās metodes:
• Literatūru avotu izpildes metode
• Analītiskās statistikas metode
Darba mērķis : Izpētīt divlīmeņu banku sistēmu un tās izveidi Latvijā.
Darba uzdevumi:
• Apskatīt divlīmeņu banku sistēmu un tās izveidi Latvijā no vēstures puses.
• Apskatīt divlīmeņu banku sistēmu Latvijā mūsdienās.
Pētījumu bāze – Bankas.
Pētījumu periods - no 1998.g.līdz 2002.g.
…
