Pēdējo divu gadu laikā mēs esam kļuvuši par lieciniekiem ievērojamām izmaiņām Krievijas ārpolitikā attiecībā uz tās kaimiņvalstīm un arī ES. Daudz tiek diskutēts par jaunas Krievijas lielvalsts doktrīnas veidošanu. Maskavas dialogā ar daudziem ārvalstu partneriem pirmajā plānā izvirzās ekonomiskās sadarbības jautājumi, it īpaši energoresursu piegāžu kontekstā.
Šobrīd Krievija ir pozicionējusi sevi par vientuļu lielvalsti, kurai nav sabiedroto, tādēļ jāizmanto visas iespējas, lai pirmkārt stiprinātu savu ekonomisko ietekmi Eiropā un pasaulē. Krievija ir enerģētikas lielvalsts, kurā jāpielieto šis statuss, lai iegūtu pēc iespējas lielāku ietekmi. Maskava pieņēmusi, ka viņai nav sabiedroto ne bijušo PSRS republiku vidū ne ES. Turklāt valstij ir jāattīstās pēc autonoma no apkārtējo valstu ietekmes scenārija, brīžiem izmantojot, arī agresīvu politiku pret mēģinājumiem ietekmēt autonomo attīstības modeli no ārienes.1 Tādējādi Austrumu lielvalsts vienmēr ir izturējusies ļoti jūtīgi pret tās iekšpolitikas vai ārpolitikas kritiku no ārienes. Tiek norādīts, ka Krieviju nemīl, jo viņa ir kļuvusi spēcīgāka, tomēr Krievijas autoritātes un tēla degradācijas iemesls ir neefektīva un nepievilcīga sava spēka pielietošana savādāk risināmu problēmu kontekstā, kā arī koķetēšana ar ekstrēmistiskiem politiskiem režīmiem kā Irāna un attiecību stiprināšana ar pasaule „slikto puisi” Venecuēlas prezidentu Ugo Čavesu.2
Ekonomiskās situācijas uzlabošanās Krievijā pēdējā desmitgadē, ko lielākoties ietekmējusi augstā energoresursu cena, Krievijas politiskajā elitē ir radījusi priekšstatu par to, ka 1990.-to gadu krīze ir pārvarēta un valsts sasniegusi vai vismaz atrodas ceļā uz globālas lielvaras statusu. Tādēļ valsts dienas kārtībā izvirzīts jautājums par jaunas impērijas izveidošanu.3 Impērijas celtniecības vajadzībām nepieciešams stiprināt divpusējo attiecību praksi un vājināt Rietumu virsvalsts organizāciju vai citu institucionālu ietvaru ietekmi uz suverēnu valstu politiku. Līdztekus tiek izcelta reālisma pieejas nozīme starpvalstu attiecībās un spēka līdzsvara politika.
Bieži publiskajā telpā saklausāmi apgalvojumi, ka Krievija ir Bizantijas impērijas pēctece Eirāzijā. Šādiem apgalvojumiem tiek rasts pamatojums arī vēsturiskā, kultūras un reliģiskā perspektīvā. …
