Divupi jeb Mezopotāmiju, kā to nosaukuši grieķi, pasaules kultūras vēsturē varam uzskatīt par sava veida šūpuli - civilizācijas, pirmo valstisko veidojumu un rakstības šūpuli. Šo reģionu veido Auglīgā pusloka ieleja starp Tigras un Eifratas upēm tagadējā Irākas teritorijā. Pēc būtības tā ir veca, aizsērējusi jūras gultne, ko auglīgu padarīja dūņu nosēdumi un upju sanesas. Tās teiksmaino auglību šodien vairs glabā Bībeles leģendas par zemes paradīzi, jo civilizācijas alkatība iznīcināja paaudžu celtās un uzturētās irigācijas sistēmas un pārvērta to neauglīgā tuksnesī, bet seno civilizāciju iedzīvotāji no saviem laukiem kādreiz esot novākuši pat trīs ražas gadā.
Zemes auglība un ģeogrāfiskā vides atklātība bija par iemeslu nepārtrauktu iebrukumu virknei. Mainijās reģionālie centri, mainījās iekarotāju cilme un etniskais sastāvs, bet vissenākās kultūras radītais pamats palika nemainīgs un caurstrāvoja katru no atnācēju pienesumiem. Tādēļ ir pamats runāt par šo seno kultūru kopību, kurai pamatus likuši šumeri, bet papildinājuši akadi, babilonieši un asīrieši.
Par vecāko vēsturnieki uzskata šumeru valsti, kuras aizsākumi Divupes reģionā attiecināmi uz 4.-3. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras. Arheoloģiskos pētījumus eiropieši Divupē aizsāka jau 17. gadsimtā, bet par nozīmīgākajiem izvērtās angļu arheologa L. Vūlija izrakumi Ūrā 20. gadsimta 1. pusē. Tie ļāva spilgtu un daudzkrāsainu ieraudzīt seno šumeru savdabību. L. Vūlijs, to novērtējot, teicis: "Viņu kultūrai, kas kā gaismas stars iespīdēja vēl dziļā barbarismā ģrimušajā pasaulē, pieder gods būt vienai no pirmajiem dzinējspēkiem cilvēces vēsturē. "Un tas nav pārspilējums, jo patiesi ievērojama ir šumeru ietekme uz vēlākajām kultūrām, tā sniedzas līdz pat mūsdienām. Šumeru likumi, ar maģiju saistitā dziednieciba, zvaigžņu kults, pirmā zināmā rakstība pasaulē (ķīļu raksts), seksigezimālā skaitīšanas sistēma, Mēness kalendārs un, protams, ari māņticiba ir atstājusi savdabīgus un tālejošus nospiedumus pasaules kultūraudumā.…
