Dokumentu funkcijas un to nozīme

Dokuments ir svarīgs sabiedrības un iestāžu vadības instruments. Šī instrumenta pienācīga nenovērtēšana un reizēm vienkārši neprasme to pareizi pielietot krasi pazemina organizācijas vadības efektivitāti.
Dokumentus izmanto visdažādākajās cilvēka darbības sfērās, zinību nozarēs un dzīves jomās, un arī paši dokumenti ir daudzu zinātnes disciplīnu pētījumu objekts, tāpēc jēdziena „dokuments” saturs ir daudznozīmīgs un atkarīgs no tā, kādā jomā un kādā nolūkā dokuments tiek lietots. Juristiem, piemēram, dokuments vispirms kalpo par pierādījumu vai liecību, kas apstiprina kādu faktu, vēsturniekam tā ir vēstures liecība, vēsturisks avots, kibernētiķim dokumentālistam- informācijas nesējs, bet pārvaldes speciālisti dokumentu uzskata par līdzekli pārvaldes lēmumu fiksēšanai un tālākai nodošanai. [6; 15]
Lietvedības speciāliste I. Kalve ironizē, ka „padomju laikā gan viss bija vienkārši”, vismaz lietvedībā: bija Valsts vienotais standarts (GOST), ar milzumu precīzu nosacījumu, kuru jēgu neviens neuzdrošinājās meklēt vai apstrīdēt. Un tad mainījās valsts iekārta. Atcēla arī monstrozo standartu. [5; 12]
1996. gada 23. aprīlī Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr. 154 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” (DINN). [7] V.Bahanovskis norāda, ka tie būtiski atšķiras no iepriekšējām normām.
1.Pirmo reizi ir noteikts, ka persona ir tiesīga lietot tikai tādu dokumentu, kuram ir juridisks spēks.
2.Uzskaitīti nosacījumi, kas jāievēro fiziskai personai un organizācijai, lai dokuments varētu iegūt juridisku spēku.…