Šī teorija uzsver, ka atkarībā no tā, cik daudz bērna ir spējīgs no citiem mācīties un no kā ietekmējas, viņš izveido savu pasaules izpratnes ainu. Pēc šo teoriju uzskata attīstība ir šī pasaules skatījuma revīzija un pārstrukturēšana. Visu dzīvi cilvēki krāj jaunas zināšanas par apkārtējo pasauli un attiecīgi pārveido savu pasaules redzējumu.
Galvenie avoti, pa kuriem cilvēks iegūst informāciju par apkārtējo pasauli, ir izziņas procesi. Psiholoģijā tiek izdalīti šādi:
Sajūtas un uztvere;
Domāšana un runa;
Atmiņa;
Iztēle.
Katrs no šiem procesiem pasaules atspoguļošanā un izzināšanā izpilda savu specifisku funkciju, tiem ir savas likumsakarības un iespējas. Bez tam, pasaules atspoguļošana cilvēkā notiek divos līmeņos:
1.Jutekliskā (tiešā);
2.Vispārinātā (pastarpinātāja).(12; 77)
Kognitīvā psiholoģija kā patstāvīga psiholoģijas nozare attīstījās uz šveiciešu psihologa Ž.Piažē intelekta attīstības teorijas bāzes.
Kognitīvā attīstība saistās ar izziņas procesu un runas attīstību. Par kognitīvās attīstības faktoriem psihologi uzskata manipulācijas ar priekšmetiem, saskarsmi ar pieaugušajiem un vienaudžiem, kā arī smadzeņu šūnu nobriešanu un centrālas nervu sistēmas izmaiņas. (9)
Attīstības kognitīvās teorijas attīstību skata kā procesu, kurā dažādi elementi cilvēka apziņā veido jaunas struktūras , kā rezultātā cilvēkam veidojas jauns skatījums uz pasauli.
Ž. Piažē savā teorijā parādīja bērna domāšanas kvalitatīvo atšķirību, bērnu loģiku, kas atšķiras no pieaugušo loģikas.
Izziņu Ž. Piažē uzskatīja par augstāko dzīvības izpausmi, kas realizējas organisma mijiedarbībā ar vidi, tātad intelektam piemīt adaptīva daba.
Teorijas pamatā ir Piažē doma, ka bērns pats darbojas aktīvi nevis atbild uz vides dotajiem kairinājumiem.…
