Runājot par cilvēka spējām, ar šo vārdu parasti saprot viņa iespējas strādāt
noteiktā darbības nozarē. Ja citi apstākļi, sagatavotības līmenis, zināšanas, iemaņas, prasmes, patērētais laiks, garīgā un fiziskā piepūle, ir vienādi, spējīgs cilvēks sasniedz labākus rezultātus salīdzinājumā ar mazāk spējīgiem.
Spējas nevar reducēt uz vienu atsevišķu īpašību, (spēju labi atšķirt krāsas, proporcijas, muzikālo dzirdi u.tt.), to pamatā ir personības īpašības.
Spējas ir to personības psihisko īpatnību un kvalitāšu individuālais kopums, kurš tai nodrošina konkrēta darbības veida apguves un izpildes precizitāti un ātrumu.
[5; 196.lpp.]
Lai gan cilvēka zināšanas un prasmes saistītas ar spējām, tās ir tikai iespēju rezultāta raksturojums, bet pašas spējas raksturo cilvēka zināšanu un prasmju apgūšanas un pielietošanas procesu.
Parasti ar cilvēka spējām saprotam spējas kaut kādā konkrētā darbības veidā – speciālās spējas (matemātikā, mūzikā, sportā u.tml.), tomēr ir arī tādas spējas, kas nepieciešamas daudzu darbības veidu izpildei – vispārīgās spējas.
Katram cilvēkam piemīt savdabīgas īpašības, kas ir spēju pamatā – dotības, taču to esamība vēl nenozīmē, ka tās noteikti pārvērtīsies par spējām. Spējas – jau realizētas dotības darbības augstam sasniegumam. Ātra uzdevuma atrisināšana un ātra darbības apgūšana. [2., 137.lpp.] Katrām dotībām ir kāds noteikts vecums, kad sāk iezīmēties to attīstības sākums un to nedrīkst atstāt nepamanītu. Jārada vajadzīgie apstākļi, jāizraugās piemērotākais darbošanās veids šo dotumu attīstīšanai. Dotības – indivīda iedzimta iespēja kļūt par spējīgu kaut kādā darbībā. [2., 38.lpp.]
Seneka jaunākais ir teicis: “Savas spējas cilvēks var uzzināt tikai liekot tās lietā.” [ 4; 60.lpp.]
Angļu psihologs F.Galtons ar saviem darbiem “Iedzimtais ģēnijs”, “Angļu zinātnes cilvēki: to daba un audzināšana” u.c.lika pamatu uzskatam par spējām kā iedzimtības faktoru. [ 5; 201.lpp.]. Pretstatā šim uzskatam, angļu filozofs Dž.Loks, franču domātājs Ž.Ž.Ruso u.c.apgalvoja, ka audzināšana ir cilvēka spēju veidošanas izšķirošais, bet ne vienīgais faktors. Līdzās šiem diviem virzieniem, kas aplūkoja spējas vai nu kā iedzimtības, vai kā sociālās nosacītības produktu, Lielbritānijā iezīmējās trešā pieeja spēju izpratnē. Angļu filozofs T.Rīds izvirzīja “veselā saprāta” koncepciju, kurā apgalvoja, ka cilvēks piedzimst ar principu un patiesību rezervi, kas ļauj viņam dažādi apgūt sociālo pieredzi, īpatni reaģēt uz audzināšanas procesu.…
